. ALEKSANDRIJAS VĒSTURE
Aleksandrija vēsturiski ir nozīmīgs antīkās kultūras un agrīnās kristietības centrs. Tā tika nodibināta 332.g. p.m.ē., Maķedonijas Aleksandra Ēģiptes karagājiena laikā. Aleksandrs to plānoja kā izcilāko ostu antīkajā pasaulē. Līdz pat mūsdienām, paralēli piekrastei, ir saglabājusies gara maģistrāle, kuru taisnā leņķī krusto īsas šķērsielas. Šī ir viena no skaistākajām hellēnisma laikmeta pilsētām. Tomēr pasaules vēsturē Aleksandrija iegājusi kā grieķu zinātnes, mākslas un tirdzniecības centrs. Pilsēta kļuva arī par vienu no internacionālākajām, daudzvalodu antīkās pasaules vietām. Tās lielākās iedzīvotāju grupas bija grieķi, ēģiptieši (maķedonieši) un ebreji.
Drīz pēc nodibināšanas, pateicoties Maķedonijas Aleksandra piekoptajai integrācijas politikai, Aleksandrijā no visām viņa impērijas malām sāk ieplūst imigranti un pilsētas iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga līdz pat 300'000.
Pēc Aleksandra nāves, Ptolemaju valdīšanas laikā, pilsētā tika uzbūvēta arī antīkajā pasaulē lielākā bibliotēka, kur sējumu skaits sasniedza gandrīz 500 000. Diemžēl vēlāko gadsimtu laikā bibliotēka tika atstāta novārtā, līdz beidzot tā tika pilnīgi iznīcināta. Arī pašai pilsētai neklājās vieglāk. Apspiežot ebreju sacelšanos 116.g. romieši pilnīgi iznīcināja ebreju iedzīvotājus šajā pilsētā un nopostīja lielāko tās daļu. Aleksandrija zaudēja savu nozīmi arī pēc Konstantinopoles (Stambulas), kā galvenās Austrumu metropoles, nostiprināšanās, jo īpaši pēc Romas impērijas sadalīšanās divās daļās.
Kleopatra VII, pēdējā Ēģiptes valdniece, Aleksandrijā savaldzināja izcilo Romas karavadoni Jūliju Cēzaru. Viņas plāns bija ar Cēzara palīdzību glābt Ēģipti no Romas. 48. g. pirms Kristus dzimšanas, Cēzars saņēma visneparastāko dāvanu visā vēsturē – austrumnieciskā paklājā ietītu Kleopatru. Tā valdniece cerēja iegūt Cēzara atbalstu. Vēlāk viņi kļuva par mīlniekiem un Kleopatra Cēzaram dāvāja dēlu Cezarionu. Cēzaru, 44. g. pirms Kristus dzimšanas, nogalināja pret viņu vērstas sazvērestības laikā, bet Roma sadalījās divās – Marka Antonija un Oktaviāna – piekritēju nometnēs. Mīlas sakari, kas izveidojās starp Kleopatru un Marku Antoniju, sakaitināja Romu. Oktaviāns Kleopatrai pieteica karu, bet Marks Antonijs uzņēmās Kleopatras aizsardzību, rezultātā romieši karoja pret romiešiem, lai pakļautu Ēģipti. 30. g. pirms Kristus dzimšanas, Marks Antonijs zaudēja un Oktaviāns iebruka Aleksandrijā. Kleopatra nojauta par savas valdīšanas beigām un izdarīja pašnāvību. Ar viņas nāvi noslēdzās arī Senās Ēģiptes vēstures laikmets. Aleksandrija vēl kādu laiku palika Ēģiptes galvaspilsēta.
Pavisam provinciāla Aleksandrija kļuva pēc atkārtotas tās nopostīšanas musulmaņu invāzijas rezultātā 638.g. un 646.g. Savukārt Kairas attīstības sākums pēc 968.g., kad tika atklāta satiksme ar Indiju, atņēma Aleksandrijai arī ievērojamu daļu tirdzniecības centra funkciju.
Subscribe to this comment's feed
