Aleksandrijas ostā ir nogrimušas vairākas vēsturiskas ēkas. Tur ir dažādi tempļi, pils, pat militāri posteņi. Tās nogrima pēc zemestrīcēm ceturtajā un astotajā gadsimtā. Ostu pameta un tā vieta palika neskarta, mūsdienās būvniecība novirzījās uz rietumu pusi un atstāja neskartu Portus Magnus.

Šai vietā ir ļoti slikta redzamība un izrakumi jūras dzelmē to vēl vairāk pasliktina, tas sarežģī un palēnina zemūdens darbību.

Tomēr nogulsnēm ir arī pozitīvs aspekts – tās palīdzēja labā stāvoklī saglabāties daudziem artefaktiem un rotām.

Jūras dzelme ir sadalīta ar dzelzs režģiem kvadrātos, lai varētu veikt precīzus mērījumus.

Milzīgā granīta galva ir atrasta piekrastē, kura saskaras ar Antirhodos salu, tā  ir identificēta kā daļa no Cēzariona (Kleopatras un Cēzara dēls) statujas. Kopējais statujas garums bija 5 m.

Iegrimušo sarkana granīta torni – daļu no Īzisas tempļa pilona - izcēla no Vidusjūras pagājušā gada decembrī.

Franču zemūdens arheologs Franks Godio liecina, ka nesen no šī tempļa izrakta bronzas kulta statuja.

Informācijas avots:

http://www.egyptdailynews.com/

Komentāri (0)

Parakstīties uz šo komentāru RSS barotni