Kairas vēsture sākās ar Memfisas pilsētu, kura bija pirmā galvaspilsēta augšējā un apakšējā Ēģiptē, Tās abas tika apvienotas, laikā kad romieši iekaroja valsti. Kaira tika dibināta kā romiešu cietoksnis Nīlas kreisajā pusē, aptuveni 150. gadā p.m.ē.. Ap cietoksni lēni attīstījās neliela koptu pilsētiņa.

642. gadā to ieņēma arābi un uz dienvidiem no cietokšņa nodibināja pirmo arābu Ēģiptes galvaspilsētu - Fostata (Fostat). Tur uzcēla pirmo mošeju Āfrikas kontinentā. 972. gadā Fatimīdi pārcēla Ēģiptes galveno pilsētu uz pašreizējo vietu. Ap to pašu laiku tiek dibināta AĻ – Azhar universitāte, kura kļūst par ļoti prestižu sunītu izglītības centru. Universitāte savu nozīmi ir saglabājusi līdz mūsdienām.

XII gadsimta vidū Kairu ieņem seldžuki. Kad 1258. gadā mongoļi noposta Bagdādi, Kaira kļūst par Tuvo Austrumu lielāko mākslas un kultūras centru. Tiek uzskatīts, ka no 1315. līdz 1348. gadam Kaira bija pasaules lielākā pilsēta. 1517. gadā pilsētu ieņēma osmaņu sultāns Selims I, tomēr valdošie memļuki atguva faktisko varu, nomināli pakļaujoties sultānam. Osmaņu impērijas valdīšanas laikā memļukiem netika atņemta vara. Paplašinoties Osmaņu impērijai, pievienotajās teritorijās tika ieviesta īpaša pārvaldes sistēma, kas sastāvēja no trijām nošķirtām varām: pašpārvalde, militārā vara un politiskā vara. Impērijas vadība saprata, ka Ēģiptē memļuku vara ir pietiekami stipra, lai pakļautu vietējos iedzīvotājus, bet tā nebija tik spēcīga, lai varētu pretoties Lielās Portas vai sultāna varai. Tādēļ memļukiem atstāja Ēģiptes pašpārvaldi. Katram Ēģiptes reģionam tika iecelts memļuku vadonis, lai nerastos iespēja veikt apvērsumu, Osmaņu impērija Kairā izvietoja savu karaspēku – jeničerus un azabus.

Tomēr faktiskā vara, vismaz oficiāli, bija galvenās amatpersonas – Ismaila Pasha varā. Viņš bija turku pārvaldnieks, kurš izglītojies Stambulā. Atsevišķos gadījumos tā varu pārspēja spēcīgākie memļuku vadoņi, kurus beigās pakļāva Osmaņu karaspēks. Sultānu visvairāk interesēja nodokļu iekasēšana, nevis politiskā vara pār reģioniem un Ēģiptes sociāli ekonomiskajā attīstībā netika novērots ievērojams progress.

1798. gadā Kairu ieņēma Napoleons un turpmākos trīs gadus tā bija franču okupācijā.

1851. gadā tika izbūvēts dzelzceļš uz Aleksandriju. Lielu impulsu Kairas attīstībai deva Suecas kanāla atklāšana 1869. gadā. Ēģiptes valdnieks Ismails Pasha no 1867. gada vadīja milzīgus Kairas modernizācijas darbus, cenzdamies to pārvērst par rietumniecisku citadeli.

Gan Lielbritānijas valdīšanas, gan neatkarīgās Ēģiptes laikā Kaira strauji attīstījās un pilsētā ieplūda iedzīvotāji no lauku apvidiem.

Izmantotā literatūra

Путеводитель „Eгипет", издание пятое. Издательство „Авангард”, 2005.g.

"Eгипет вчера и сегодня глазами египтянина" Издательство "Sahayo Publishing & Distribution"

Komentāri (0)

Parakstīties uz šo komentāru RSS barotni