Šajā, Nīlas sadalītajā un ar smiltīm norobežotajā, pilsētā mājo gan vecās, gan jaunās Ēģiptes vēsture. No tās krāšņuma un kontrastiem aizraujas elpa. Jau no XIX gadsimta Kaira kļuva par tūrisma centru Senās Ēģiptes laika pieminekļu dēļ. Kairā ir tik daudz apskates objektu, ka apmeklējot dienā tikai vienu, Jums vajadzēs vairākus gadus, lai apskatītu visus. Protams, vispopulārākie objekti Kairas reģionā ir Gizas piramīdas un Lielā sfinksa.

Gizas piramīdas – atrodas 18 km no Kairas, apdzīvotā vietā Giza. Tas ir vienīgais no septiņiem senās pasaules brīnumiem, kurš saglabājies līdz mūsdienām. Celtas uz klinšainiem tuksneša pakalniem, kurus nesasniedz Nīlas plūdi. Apvieno sevī 3 piramīdas: Heopsa (Hufu), Hefrēna (Hafra), Mikerina (Menkaura) un lielo Sfinksu.

Heopsa (Hufu) piramīda Hufu bija otrais faraons IV dinastijā. Šī ir vislielākā no visām trim, 100 tūkst. strādnieki pūlējās 20 gadus lai uzceltu šo piramīdu. Sākotnējais piramīdas augstums bija 146 m. (tagad 137 m.) katras šķautnes garums 230 m. Piramīda sastāv no 2 300 000 akmens blokiem, kurus veda no Torah karjeras. Katra bloka vidējais svars ir 1,5 – 15 tonnas. Kopējais piramīdas svars ir 6 milj. tonnas. Kopējais laukums 53 tūkst. m ² .

Hefrēna (Hafra) piramīda tika celta 2500 g. p.m.ē. kā kapa vieta faraonam, kurš valdīja pār Ēģiptes teritoriju 2 gadus. Tās augstums 37 m. katras šķautnes garums 210 m. Šī ir vienīgā piramīda, kurai augšgalā ir saglabājies granīta apmetums. Granīta sarkofāgs piramīdas iekšienē tika atrasts Dzovanni Belzoni vadītajā ekspedīcijā 1818. gada 2. martā.

Mikerina (Menkaura) Tika celta Hefrēna dēlam Menkauram. Tā ir mazākā no piramīdām, kuras augstums ir 66 m, katras šķautnes garums 108 m. Granīta sarkofāgu šajā piramīdā atrada 1837. g. Hārvards Bizī. Šobrīd sarkofāgs atrodas jūras dzelmē, kopā ar nogrimušo kuģi. Tas nogrima sarkofāga pārvešanas reizē uz Angliju.

Lielā Sfingsa – ir vislielākā un pazīstamākā Ēģiptes skulptūra ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu, kura tika celta lai sargātu Hefrēna piramīdu. Starp ķepām tā tur Tutmosa IV tēlu. Sfinksas garums 57 m. augstums 20 m., ausis 4,2 m. mute 2,32 m. deguns 1,7 m. galva 4,2 m.

EL - Azhar universitāte – dibināta 975. gadā. Šobrīd tā darbojas kā galvenais arābu literatūras centrs un ir galvenā Islāma (Sunītu) mācību universitāte pasaulē. Universitātes misija - izplatīt Islāma reliģiju un kultūru visā pasaulē. Universitātes bibliotēka Ēģiptē skaitās kā otra lielākā un svarīgākā pēc Ēģiptes nacionālās bibliotēkas un tās arhīva. 6 tūkst. pasniedzēji apmāca 120 tūkst. studentus, to skaitā arī daudzus ārvalstu studentus. Mūsdienās universitātē var apbūt ne tikai Islāmu, papildus tiek piedāvātas 10 dažādas fakultātes: svešvalodas, lauksaimniecība, tiesības un likumdošana u.c. Tiek piedāvāta arī sieviešu izglītības fakultāte.

2005. gada maijā Aļ – Azhar universitāte, sadarbībā ar Dubaijas šeihu Muhamedu Ben Rašid Aļ – Maktum, izstrādāja „Aļ - Azhar Interneta projektu”, kura ietvaros tiek interneta vidē publicēta un lasītājiem pieejama visa seno rokrakstu kolekcija (apm. 7 milj. lapaspuses).

EL – Azhar mošeja – nosaukums Aļ – Azhar tulkojumā „Lieliskā” nāk no pravieša Muhameda (s.a.w.s.) meitas Fatimas. Mošejas centrālo daļu uzcēla Kairas dibinātājs Gohar. Pārējās mošejas daļas tika laika gaitā piebūvētas klāt, neļaujot ēkai zaudēt savu kopējo stilu un harmoniju. Atrodoties iekšpusē nevar nenovērtēt mošejas lielos apjomus 1000 m ² teritorijā. Lielais portāls ( 50 x 80 m) sastāv no 9 kolonnu rindām.

Kairas vecpilsēta ir daļa no Kairas, kurā blakus Islāma reliģijai parādās arī Koptu reliģijas kultūra un tās vēsturiskie pieminekļi. Staigājot pa vecpilsētu tūristiem ir iespēja apmeklēt:

Koptu muzeju – atvērts 1947. g. Atrodas pie Babilonas cietokšņa dienvidu vārtiem. Muzeja kolekcija ļauj tā apmeklētājiem iepazīties ar 150 tūkst. eksponātiem, tai skaitā skulptūras, skulptūrveida kokgriezumi, keramika, kolonnas, ikonas un stikla priekšmeti, freskas, manuskripti, audumi u.c.

Babilonas cietoksni – vēsturnieki uzskata, ka šis ir bijis viens no cietokšņiem, kurā apmetās Svētā Ģimene bēgšanas laikā uz Ēģipti. Turklāt šī skaitās kā viens no pilsētas vecākajām ēkām, to cēla persieši IV g. p.m.ē. Bizantijas imperatora valdīšanas laikā, ēka tika pilnībā atjaunota. 395. gadā no jauna restaurēta.

Ben Ezra sinagogu – šī ir pati senākā no visām 14 pilsētas sinagogām. Sākotnēji IV gs. tā bija Sv. Mihaila baznīca un piederēja koptiem.882. gadā tā tika pārdota ebrejiem, lai varētu nomaksāt valsts nodokļus. 1890. gadā, kad iebruka sinagogas griesti, tika atrasti ebreju manuskripti. Ebreji apgalvo, ka sinagoga atrodas tajā pašā vietā kur tika atrasts grozs ar Mozu un, ka zem sinagogas ir apglabāts Jānis Kristītājs. Sinagogas dekorācijas parāda, ka šeit sajaucas divu reliģiju iezīmes. 1995. g. sinagogu apmeklēja Hilarija Klintone un viņas meita.

Amr Ibn Eļ–Asa mošeju – Islāma pamatlicējs Ēģiptē, kurš 641. g. kā arābu pulkvedis iekaroja Babilonas cietoksni, bet vēlāk jau visu Ēģiptes teritoriju. Pie cietokšņa ziemeļu sienas viņš pavēlēja uzcelt pirmo mošeju Ēģiptē, tai pat laikā tā bija arī pirmā mošeja visā Āfrikas kontinentā. No toreizējās mošejas maz kas ir saglabājies, jo tā tika vairākkārt pārbūvēta. Tās lūgšanu zāli grezno kolonnas. VII. gs. Khalifs Moavijs pavēlēja uzcelt mošejas visiem četriem stūriem 4 torņus – minaretus, no kuriem skan azāns (aicinājums uz lūgšanu). Kopš tā laika visām mošejām tika celti torņi – minareti.

Abu Serga baznīcu (Sv. Sergija) – baznīca veltīta diviem Romas leģionāriem Sergijam un Bakhu, kuri abi 303 g. Mira mokošā nāvē Sīrijā. Baznīca tika celta V gs., X gs tā tika pilnībā sagrauta, bet XI gs. un nākamo reizi 2001. g. pilnībā atrestaurēta. Tās celtniecībai tika izmatotas kolonnas no dažādiem seno ēģiptiešu pieminekļiem. Sajūsmu izsauc smalkie kokgriezumi altāra daļā.

Aļ–Muallakah baznīcu – celta 300. g. par godu dievmātei. Savā tagadējā izskatā baznīca ir kopš 1775. gada., atjaunota 2000. g. Uzkāpjot pa baznīcas kāpnēm jūs nokļūsiet brīnumainā iekšpagalmā ar dārzu un strūklakām. Baznīca ir rotāta ar ikonām, statujām un marmoru kolonnām Koptu stilā.

Kairas Tornis (Cairo Tower) – celts 1961. g uz Nīlas salas Gezira. Torņa augstums sasniedz 187 m un tas ir par 43 m augstāks nekā Gizas lielākā piramīda Heopsa. Tornis sastāv no 16 stāviem. 14 stāvā atrodas restorāns, kurš nepārtraukti rotē ap savu asi. Viens pilns aplis ilgst apmēram 28 minūtes. 15 stāvā ir bārs un 16 stāvā ir skatu laukums. No torņa paveras lielisks skats uz Nīlas Deltu, Gizas piramīdām un pilsētas panorāmu.

Khan EL – Khahili tirgus – ir sens tirgotāju rajons, kurš daudziem tā apmeklētājiem paliks atmiņā kā viena no spilgtākajām Kairas daļām. Tirgus ierindojas blakus populārajiem Stambulas un Marokas tirgiem.

Pirms tas kļuva par tūristu „austrumu tirgu”, no 1292 līdz 1380. gadam, tas bija vienkāršs karavānu – šķūnis ar noplukušām sienām jeb vieta, kur notika tirgošanās un komercija, kur karavānu dalībnieki varēja paēst, izgulēties un atpūsties.

Mūsdienās, neskatoties uz standartizētajām vitrīnām, tas kā jebkurš austrumu tirgus sastāv no daudziem kvartāliem un katrā no tiem amatnieki piedāvā kādas noteiktas preces. Tās būs lāviņas ar dārglietām vai garšvielām vai traukiem u.c. Tirgus piedāvā apmeklēt greznos pārdevēju mājokļus, paklaiņot pa dzīvīgajām un šaurajām ieliņām un iespēju kaulēties.

Kairas Nacionālā Opera - Ēģipte lepojas ar to, ka ir vienīgā valdība reģionā, kura spējusi uzcelt 2 operas vienā simtgades laikā. Khedival Opera, jeb Karaliskais Operas teātris tika uzcelts 1869. gada 1. novembrī, kā vienīgais operas teātris Kairā. Divus gadus vēlāk 1971. gada 28. oktobrī tas nodega. Tādējādi Kairas pilsēta palika bez operas uz 17 gadiem. 1988. gada 10. oktobrī Ēģiptes prezidents Mubarak atklāja jauno Kairas Opera ēku, kura kalpo arī par nacionālo kultūras centru. Jaunā ēka tika celta uz nodegušās operas pamatiem, to uzcelt palīdzēja Japānas starptautiskā sadarbības aģentūra „JISA” un tā kalpo par raksturīgu iezīmi Japānas – Ēģiptes sadarbībai un draudzībai.

Ramzess II statuja – atrodas pie Kairas Dzelzceļa Stacijas ēkas, statuja tika tur saudzīgi novietota 1995 gadā. Iespaidīgās statujas augstums sasniedz 11 metrus, tas tērpts gurnu apsējā ar divkāršu kroni galvā. Ramzesa II statujai kreisā kāja tika sadragāta 1888. g. angļiem cenšoties to aizvest uz savu dzimteni.

Muhameda Ali citadele – Muhameds Ali bija pirmais Ēģiptes prezidents (1805 – 1848). Citadeli cēla Sallah – Addin (Saladin) 1176 g. Tās celtniecībā tika izmantoti piramīdu akmeņi. Laika posmā no Saladīna līdz Muhameda Ali valdīšanai, citadele tika izmantota kā cietokšņa ēka, kura kalpoja pilsētas aizsardzībai.

Muhameda Ali mošeja – pirmais Ēģiptes prezidents Muhameds Ali pie citadeles dienvidu daļas lika uzbūvēt mošeju pēc Turcijas zilās mošejas parauga. Projektu veica grieķu arhitekts Jūsifs Bušnaks. Mošejai tiek dēvēta arī par Alabastra mošeju.

Tai ir 2 daļas lūgšanu zāle un atvērts āra pagalms, kura vidū stāv mazgāšanās strūklaka. Mošejas ziemeļu daļā ir novietots pulksteņa tornis, kuru dāvināja Francijas karalis Luijs - Filips apmaiņā pret Ramzess II obelisku (pulkstenis nedarbojās), kurš tagad rotā Parīzes saticības laukumu. Mošeju rotā 2 skaisti un augstākie (85 m) minareti Ēģiptē.

Mošejas lūgšanu zāle pārsteidz ar bagātīgi rotātu kupola iekšpusi. Kupolu balsts 4 iespaidīgas kvadrātveida kolonnas. Apkārt kupolam izvietotas 169 vitrāžas. Četros kupola stūros ir uzrakstīti četru pravieša Muhameda (s.a.w.s) sekotāju vārdi: Abu - Bakr, Omar, Ocman, Ali.

Pa labi no ieejas atrodas Muhameda Ali marmora kaps. Iekšpusē ir novietots divas katedras. Vienu no tām licis uzstādīt Muhameds Ali, tā gatavota no koka un krāsota zaļos toņos un dekorēta ar zeltījumiem. Otru, Alabastra Katedru, licis uzstādīt karalis Faruks 1939 g. Lūgšanu zāles vidū uzstādīta unikāla lustra, tās svars 2,5 tonnas arī šī lustra ir dāvana no Francijas karaļa.

Sultāna Hasana jeb Kalauna mošeja – mošeja skaitās mamluku laika arhitektūras šedevrs. Tā tika celta Sultāna Hasana laikā. Sultāns bija viens no Haser Muhamed Ibn Kalaun dēliem. 1363 g. Sultāns tika nogalināts tuksnesī un tajā pašā dienā sabruka viens no mošejas minaretiem. Mošejas fasāde celta 38 m. augstumā un tā skaitās viena no augstākajām mošejām Ēģiptē. Tās iekšpagalmā novietota mazgāšanās strūklaka.

Mošeja darbojas arī kā Islāma skola, tai ir 4 zāles un katra no tām ir veltīta kādai skolai. Lielākā no tām – hanafītu skolai, pārējās pieder pie šafetītiem, hanbalītiem un melkitiem. Mošeja ir atzīta par pirmo un lielāko Korāna skolu pasaulē. Tās garums ir 150 m un platums 60 m., tai ir 3 stāvi, kuros vienlaicīgi 300 bezpajumtnieku bērni un pasniedzēji var dzīvot līdz mācību beigām.

Ibn Tulun mošeja – viena no senajām un skaistākajām mošejām Kairā, celta 877.g. Blakus mošejai atrodas Gaijer Anderson muzejs (1630 g.) kurā ieeja meklējama caur mošeju.

Eļ–Muizz iela – ielas garums ir 4 km, uz tās atrodas vairāk kā 30 mošejas, mauzoleji un pilis. Populārākas un apmeklētākās no tām:

Muzeji – Kairā nav viena liela muzeja, kurā apmeklētājiem ir iespējams iepazīties ar visu Ēģiptes vēsturi vienuviet, sākot ar faraoniem un beidzot ar prezidentiem. Katram periodam Ēģiptes vēsturē ir veltīts atsevišķs muzejs. Ieteicams sākt ar Ēģiptes Nacionālo vēstures muzeju.

Ēģiptes Nacionālais vēstures muzejs ir slavens kā viena no labākajām Senās Ēģiptes mākslas priekšmetu krātuvēm pasaulē un ar vienu no pasaulē bagātākajām kolekcijām. Muzejā var apskatīt slavenos Karaļu ielejas arheoloģiskos atradumus (kurus 1923. g. atrada arheologs Hovards Kārters un lords Karnarvons), proti, apmēram 5000 rotas, dārglietas, sarkofāgus, dažādus sadzīves priekšmetus no faraona Tutanhamona kapa. Faraona sarkofāgs ir izgatavots no 110 kg zelta. Muzejā glabāja iespaidīgā Tutanhamona zeltlietas un arī slavenā zelta maska ar kuras fotogrāfijām tiek ilustrētas teju visas grāmatas par Ēģiptes vēsturi.

Koptu muzejs – atvērts 1947. g. Atrodas pie Babilonas cietokšņa dienvidu vārtiem. Muzeja kolekcija ļauj tā apmeklētājiem iepazīties ar pasaulē bagātāko koptu kultūras mantojumu. Muzejs savās 29 zālēs piedāvā 150 tūkst. eksponātus, tai skaitā skulptūras, skulptūrveida kokgriezumi, keramika, papirusi, kolonnas, ikonas un stikla priekšmeti, freskas, gobelēni un manuskripti, audumi, metāla un akmens izstrādājumi, lielisks koka panno, u.c. Pati muzeja ēka kalpo par lielisku koptu mākslas piemēru: durvis, balkoni, logu ailes ir paņemti no vecām koptu mājām un baznīcām.

Kairas Islāma mākslas muzejs – atrodas uz Port – Said ielas netālu no Ahmed Maher laukuma. Šis ir otrs Kairas muzejs, kuru ieteicams apmeklēt. Muzeja ēka celta 1903. g. Staigājot no vienas zāles uz otru jūs atklāsiet bagātīgos amatnieku izstrādājumus un uzplaukstošās civilizācijas liecības. Muzeja 25 – ās zālēs izstādīti vairāk kā 70 tūkst. dažādi Islāma mākslas eksponāti no VI.gs līdz XIX g. beigām – rokrakstus miniatūras, paklājus, audumus, ieročus, kā arī sudraba, koka un stikla izstrādājumus utml.

Faraonu ciems (brīvdabas muzejs) – tas atrodas uz Nīlas upes labā krasta nelielas salas, netālu no Gizas, tika atklāts 1985 g. Apmeklējot muzeju jūs nonāksiet Ēģiptes faraonu laikos, kur kristieši apstrādā zemi, gana lopus, podnieki lipina māla traukus u.t.t. Redzēsiet tipisku lauku ciemata templi, bagātā un nabagā ēģiptieša mājokļus, precīzu Tutanhmona kapenes kopiju ar visiem tās dārgumiem u.c. iespējams to visu apskatīt arī krieviski runājoša gida pavadībā.

Izmantotā literatūra

Путеводитель „Eгипет", издание пятое. Издательство „Авангард”, 2005.g.

"Eгипет вчера и сегодня глазами египтянина" Издательство "Sahayo Publishing & Distribution"

Komentāri (0)

Parakstīties uz šo komentāru RSS barotni