. APSKATES VIETAS
13 dinastijas faraoni ielika Nīlas austrumu krastā pirmos pamatakmeņus diviem tempļiem - Luksoras templim un Karnakas templim. Bez diviem augstākminētajiem tempļiem, papildus apskatei tiek piedāvāti – Amona RA templis, Deir Eļ-Bahri templis, Medinet Abu tempļu komplekss, Memnona kolosi. Valdnieku un valdnieču kapeņu ieleju, Seno Luksoras muzeju u.c.
Luksoras templis – atrodas Nīlas austrumu krastā, pilsētas centrā, tā celtniecība sākta 1392 gadā p.m.ē. faraona Amanhotepa III valdīšanas laikā un pabeigts Ramzesa III valdīšanas laikā. Templis celts par godu Tēbas triādei – Gaismas dievam Amon, viņa sievai Mut un dēlam Honsi. No tempļa ieejas uz Karnakas templi ved gandrīz 3 km gara Sfinksu aleja, kurai abās pusēs rindā novietotas sfinksas. Sākotnēji sfinksu skaits bija 600 gab. Līdz mūsdienām ir saglabājušās daudz mazāk. Aleja tika izmatota ikgadējiem reliģiskajiem gājieniem.
Tempļa teritorijā var apskatīt -
- 3 statujas 15 m augstumā.
- Tempļa pagalmā redzami 2 granīta obeliski. Vienu no obeliskiem pirmais Ēģiptes prezidents Muhammad Ali uzdāvināja toreizējam Francijas karalim Lui Filip apmaiņā pret pulksteni (kurš šobrīd atrodas Muhammed Ali mošejā, Kairā). Uz palikušā obeliska attēlots Ramzess II kaujas ratos.
- Ziedojumu vieta Amonam, Mutai un Honsijam, ar paliktņiem, kuri domāti dažādiem ziedojumiem.
- Pie ieejas abās pusēs redzamas jaunā valdnieka Tutanhamon alibastera statujas.
- Abu EL - Hagag mošeja – mazā baltā mošeja celta 996. gadā Fatimīdu periodā un sargā Abu EL - Hagag mirstīgās atliekas. Katru gadu viņa piemiņas dienā tiek rīkoti lieli svētki, kuru laikā šīs mirstīgās atliekas tiek vadātas pa pilsētu, līdzīgi kā senie ēģiptieši vadāja Amona barku. Mošejas iekšpagalmu grezno dubultā kolonnu rinda un starp tām daži faraona kolosi. Bet uz mošejas sienām attēlots Nīlas dievs.
- Hipostila zāle ar 32 kolonnām lotosa ziedu kapiteļiem.
- Aiz Hipostila zāles atrodas nākamā zāle, kuru cēla Romas imperators. To grezno 2 bizantiešu kolonnas un ar freskām greznotas sienas.
Karnakas templis – atrodas austrumu krastā apm. 3 km uz ziemeļiem no Luksoras tempļa. Templis celts par godu kara dievam Montu, dievietei Mut un Ra dievam. Tempļa celtniecība sākās faraona Amanhotepa III valdīšanas laikā turpinājās nākamo faraonu valdīšanu laikos.
Tempļa teritorijā var apskatīt -
- Pirmais tempļa pilons attiecas uz faraona Nektanaba I valdīšanas laiku. Šis pilons tiek uzskatīts par lielāko visā Ēģiptē. Tā izmēri sasniedz 41 m augstumu un 113 m platumu un 15 m biezumu. Aiz pilona atrodas ķieģeļu kāpnes, pa kurām tika nesti augšup akmeņi tā celtniecības laikā.
- Neliels atsevišķs templis Ramzesam III un 2 tā kolosi pie ieejas.
- Otrā pilona celtniecība notika Ramzesa I, Ramzesa II un Seta I valdīšans laikos. Arī šeit redzama milzīga Hipostila zāle ar 134 kolonnām centrālajā alejā. 12 no tām sasniedz 19 m augstumu ar atvērta lotosa zieda kapiteļiem. Pārējās kolonnas sasniedz 15 augstumā ar aizvērta lotosa zieda kapiteļiem. Pilona sienu greznojumu ir saglabājuši savus zīmējumus un krāsojumu. Uz tām attēlotas scēnas no dievu kultiem, kuri tika veltīti kara uzvarām.
- Trešo pilons tika uzceltas faraona Amenhotepa III valdīšanas laikā. Aiz tā atradās 4 obeliski, saglabājies ir vairs tikai viens no tiem – veltīts Tutmosam I celts 23 m augstumā ar 210 tonnu svaru.
- Ceturto un piekto pilonus uzcēla faraons Tutmoss I. Starp abiem šiem piloniem atrodas 2 valdnieces Hatšepsutas obeliski, celti 29 m augstumā ar 325 tonnu svaru, 15 gadus pēc viņas valdīšanas. Abi ir saglabājušies līdz mūsdienām. Vienam no tiem celtniecības materiāli obeliskiem vesti no Asuālas akmens karjeras un tā arhitekts bija Senemnuts, celts 9 mēnešu garumā. Otrs obelisks ir "pārlūzis" un tā virsotne atrodas netālu no tempļa Svētā ezera.
- Sesto pilonu uzcēla faraons Tutmoss III. Pirms tā atrodas faraona Amenhotepa II statuja. Zāles sienas ir rotātas ar faraona Tutmosa karagājienu attēlojumiem. Šim faraonam nebija zaudējis nevienā no saviem 14 karagājieniem.
- Aiz sestā pilona atrodas Amona dieva un Amunet dievietes statuja, kuru lika izgatavot faraons Tutanhamons savā valdīšanas laikā.
- Pirms apbedījumu zāles novietoti divi granīta stabi, rotāti ar lotosa ziediem un papirusiem.
- Izejot cauri tiem nonākam Tutmosa III svinību zālē, kura rotāta ar ziedu, dzīvnieku un putnu atveidojumiem.
- Pie svinību zāles atrodas tempļa Svētais ezers un uz paaugstinājuma novietota liela granīta vabole – skarabejs, uzlecošās saules simbols.
Luksoras muzejs – celts 1975 g., divos stāvos un apmeklētājiem tiek atvērts katru dienu. Darba laiki 09:00 – 13:00 un 17:00 – 21:00.
Pirmajā stāvā apskatei izlikti dārgumi, kuri atrasti 1989 g. Luksoras templī. Šeit tāpat apskatei izliktas Jaunās karalistes (1570 – 1070.g. p.m.ē.) ievērojamāko valdnieku skulptūras.
Otrajā stāvā dažādu dievu tēli, to sarkofāgi, rotājumi un grieķu – romiešu laika un islāma perioda monētas.
Valdnieku ieleja – kapeņu komplekss, kurš veidots laika posmā no 1551 – 1080 g. p.m.ē. un atrodas Nīlas rietumu krastā. Jaunās karalistes laikā faraoni sāka apglabāt savus mirušos kapenēs, kuras tika izkaltas tuksneša klintīs. Agrāk šīs ielejas nosaukums bija Iset Maat (patiesības vieta). Tutmoss I bija pirmais faraons, kurš izvēlējās šo vietu, lai izgatavotu sev kapeni un tiek uzskatīts par pirmo faraonu, kurš ticis šeit pēc savas nāves apglabāts.
Deir EL - Medina – Nīlas rietumu krastā, zem tuksnesīgo smilšu kārtas, arheologi atklāja strādnieku ciematu, kur Jaunās karalistes laikā dzīvoja un strādāja 60 prasmīgi kapeņu izgatavošanas meistari. Ciemats bija garš un šaurs ar vienu galveno ielu 2 m platumā. Ciematā bija 70 mājas, dažas pat 2 stāvos un ar iekšpagalmu. Ciemats celts faraona Tutmosa III valdīšanas laikā.
Iedzīvotāji strādāja 2 maiņās, viena maiņa 4 h no rīta un otra maiņa 4 stundas vakarā. Darba nedēļa sastāvēja no 10 darba dienām un 2 brīvdienām. Alga – 7,5 maisi graudu mēnesī. Darbarīki bija valsts īpašums un tika strādniekiem izsniegti pirms darbu sākšanas.
Deir EL - Bahri jeb Hačepsutas templis – 5. gs, kalpoja kā koptu klosteris. Tika celts laika posmā no 2060 – 2010 g. p.m.ē. arhitekta Senenmuta vadībā valdniecei Hačepsutai, kura bija viena no slavenākajām Ēģites valdniecēm. Hačepsutas valdīšanas laiks bija 20 gadi, viņa prata valdīt mierā un saskaņā ar kaimiņvalstīm. Pēc viņas nāves nākamais faraons Tutmos III lika iznīcināt visas viņas portret - statujas un citus tēlojumus.
Templis tika kalts klintī ar 3 pakāpju terasēm un ir vienīgais tāds visā Ēģitpē, kurš ir mūsdienās apskatāms. Sienu freskas attēlo valdnieces ceļojumu uz Punt (Somālija) no kurienes tā atgādāja mirru kokus.
1993 – 1997 gadam templis ik gadu tika izmatots kā dekorācija operas uzvedumam „Aīda”.
Medinet Abu – tempļa komplekss sevī ietver vairākas izbūves – Ramzesa III templi, karaļa pils, kapličas vairākiem dieviem, kā arī dieva Amona, valdnieces Hačepsutas un Faraona Tutmosa tempļus.
Ramzesa III ir saglabājies vislabāk no visām būvē. Templis ticis apbūvēts ar pilsētas sienām. Iekšpagalmā atrodas piloni, kuros attēlots Ramzes III Ozīrisa veidolā. Uz otrā pilona kreisās sienas attēloti ļaudis no jūras – grieķi un uzvaras dažādās kaujās.
Memnona kolosi - tās ir divas milzīgas statujas, kurās atveidoti faraons Amenhoteps III (18 m augstumā). Kolosi savā laikā rotāja ieeju pie tempļa, kurš sagruva zemestrīces laikā 27 gadā. Vēlāk grieķi kolosus restaurēja un nosauca tos par Memnosa kolosiem. Pēc grieķu mitaloģijas Memnosi bija dievietes Avroras dēli.
Parakstīties uz šo komentāru RSS barotni
