Khargas pilsēta atrodas vistālāk uz Dienvidiem no oāzes, aizņemot 150 km lielu platību un tiek atzīta par vienu no modernizētākajām pilsētām šai apvidū. Tā savulaik bija pirmspēdējā apstāšanās vieta bēdīgi slavenajam 40 dienu garajam ceļam, pa kuru vergturi veda savus vergus cauri tuksnesim uz Ziemeļāfriku. Pilsētai palīdzēja attīstīties tās novietojums, jo to vienmēr šķērsojušas daudzas tirgoņu karavānas, vizoties no Sudānas uz tuvējiem Austrumiem. Par to liecina daudzo nocietinājumu ķēdes, kuras tapušas Romas Impērijas laikā.

Mūsdienās Kharga skaitās kā viena no lielākajām jaunās ielejas tuksneša oāzēm ar 60 tūkstošiem iedzīvotāju. Lielākā daļas zemes ir piemērota tieši aršanai, kas vēlreiz apstiprina to, ka Kharga ir viena no labākajām vietām uz planētas Zeme, kuru 4400 h gadā apspīd saule. Pie tam provinces pilsēta atšķiras ar savu īpatnēji – industriālo arhitektūras auru, jo gandrīz nekas nav palicis no senās arhitektūras. Khargas pilsētas kulturālo vidi pazudināja masveidīga Nūbiešu ieceļošana Khargā, pēc tam kad tie tika izdzīti no Asuānas dambja, tā celtniecības laikā.

Khargas oāzes karstie Bulakas un Naser pazemes avoti ir pazīstami ar savām dziednieciskajām spējām pret reimatismu un ādas alerģijām. To temperatūra sasniedz līdz pat +43° C. Avotu tuvumā ir izveidota vieta kempingam.

Salīdzinoši daudz patīkamāks ir slavenais Ibisa templis, celts 6. gs. pirms mūsu ēras un atrodas tikai 3 km uz Ziemeļiem no Khargas. Tas atrodas palmu ielejā aiz sfinksu un kolonnu alejām. Tieši šis templis tiek atzīts par vienu no Ēģiptē vislabāk saglabājušos persiešu kulta tempļiem. To cēla par godu dievu Amon-Ra, Mut un Horsa triādei. Uz nostiprinātajām tempļa sienām ir redzami attēli. Tajos ir attēlots Kambijas pēctecis - karalis Darijs I, kurš pielūdz Ēģiptes dievus un arī dažādi plēsīgie putni. Uz galējās tempļa sienas ir attēlots gaismas dievs ar vairākiem spārniem un piekūna galvu. Savā pastāvēšanas laikā emplis ticis pāris reizes paplašināts. Tas noticis gan Ptolomeja, gan Romas Impērijas valdīšanas laikos.

Tempļa tuvumā atrodas vieni no vecākajiem agrīnās kristietības senkapiem El – Bagawat. Senkapi celti laika posmā starp IV-VII gs. p.m.ē. Tajos var saskatīt 263 māla kleķa kapličas. Daļai no tām iekšpuses ir rotātas ar zīmējumiem uz kuriem attēloti Ādams, Ieva un Noasa šķirsts, kā arī mazus mauzolejus. Daļa no kapličām ir greznotas ar freskām, kuras vēsta par Ebreju iziešanu no Ēģiptes. Uz kapličām pamanāmi uzraksti gan arābu gan koptu valodās.

Khargas dienvidu daļā atrodas Borisa ciemats. Līdz mūsdienām ir saglabājies tā senais Kasr EĻ - Duš templis. Tempļa nosaukums radies no Sudānas senās galvaspilsētas Kaš. Šai pilsētai savā laikā bija labi attīstīta tirdzniecība ar Ēģipti. Arheoloģiskie izrakumi norāda, ka tepat ir atradusies arī senā Kizisa pilsēta un tai šis templis arī ir piederējis. Pilsētai ir bijusi sarežģīta māla ūdens cauruļu sistēma un ir saglabājusies tās baznīca. Arheoloģiskie izrakumi norāda, ka Kizisas pilsētas iedzīvotāji to visdrīzāk paši pameta tiklīdz iztukšojās pilsētai pieejamie pazemes ūdens krājumi.

Komentāri (0)

Parakstīties uz šo komentāru RSS barotni