Kapenes atrodas nelielā pakalnā, kurš ir iežogots ar dzeloņdrātīm. No ārpuses tās izskatās kā visnotaļ šaura aka ar ļoti stāvām un ne visai stabilām kāpnēm. Ieeja ir nodrošināta ar metāla restēm un aizslēdzamām durvīm. Kāpiens ir neilgs, jo kāpņu garums ir aptuveni 4 – 5 m, kapeņu ieeja ir šaura un zema, kas nozīmē, ka apmeklētājiem tupus rāpus ir jālien iekšā, tomēr tas nav nopietns šķērslis, jo šādā pozā pārvietojas tikai 1,5 – 2 metrus.

Šī kapene tika izveidota cilvēkam, kuru sauc Bannentiu, vietējam bagātniekam. Dzīvojis viņš 26. dinastijas valdīšanas laikā (664 – 525 g. p.m.ē.). Acīmredzot tai laikā oāze piedzīvoja zelta laikus, pateicoties tuvai Lībijas robežai. Šīs dinastijas faraoni bija no Lībijas, spriežot pēc kapeņu īpašnieka uzvārda – Bannentiu, arī viņš bija lībietis.

Kad 1938. gadā ēģiptiešu arheologs Ahmeds Fahri atklāja kapeni, tā bija tukša. Visticamāk tā tika izlaupīta jau senatnē. Kapavieta tika vēlreiz izmantota romiešu laikā, tā tika paplašināta – izgrebtas vēl divas papildus nišas, kurās katrā vēl jo projām ir saglabājušies divi, rupji apstrādāt, sarkofāgi.

Kapene ir izveidota kvadrāta formā, 8 x 8 m, ar 4 kolonnām. Pretī ieejai ir vēl viena telpa, kura paredzēta sarkofāgam. Tā arī ir aptuveni 4 x 4 m. Visas sienas ir bagātīgi greznotas ar krāsainiem reljefiem. Uz tām ir attēlots gan pats kapenes saimnieks, gan viņa ģimene, gan dažādi dievi no seno ēģiptiešu mitoloģijas. Arī kolonnas ir skaisti izgreznotas. Krāsas gandrīz nav izbalējušas, reljefi ir labi saglabājušies, tas ir apbrīnas vērts, jo ir jāatceras, ka tie ir aptuveni 26 gadsimtus seni!