Tā atrodas dodoties uz Farafra oāzi.

1996. gadā šai vietā netīšām atklāja kopēju nekropoli (apmēram 6 kvadrātjūdzes). Šis fakts kādu laiku tika turēts noslēpumā, līdz Ēģiptes arheologi izpētīja atklājumu, ierobežoja teritoriju un uzstādīja apsardzi. Zinātnieki lēš, ka šeit ir apglabāti aptuveni 10 000 cilvēku, sākot ar 4 gs p.m.ē. līdz pat laikam, kad Ēģipti iekaroja arābi – 7 gs.

Nekropole sastāv no kapenēm, kurās var nokļūt pa pakāpieniem. Kapenēm pa vidu ir plaša telpa. No ieejas pa kreisi, pa labu un priekšā atrodas nišas, kurās ar galvu pretī ieejai gulēja mūmijas. Katrā no kapenēm mūmijas bija no 20 līdz 25. Kapeņu arhitektūra ir grieķu, bet mumifikācija – senēģiptiešu.

Arheologus pārsteidza nekropoles apjoms vai neparastais grieķu un ēģiptiešu tradīciju savienojums. Vislielākais pārsteigums bija tas, ka gandrīz uz katras mūmijas bija maska. Lielākoties maskas bija izgatavotas no ģipša, bet bija arī tādas, kuras izgatavotas no plāna zelta plāksnēm. Dažām no mūmijām bija pat zelta krūšu bruņas. To dēļ arī ieleja ieguva savu nosaukumu – "Apzeltīto mūmiju ieleja". Diemžēl par cilvēkiem, kuri tika apglabāti nekas konkrēti nav zināms, jo uz sienām nav nekādu uzrakstu vai reljefu. Tika atrasta dažāda keramika, amuleti, figūras un monētas, tomēr tās var pastāstīt par to ēru, ne cilvēkiem, kuri tās lietoja.