Sākšu ar to, ka ja kāds ir ieinteresēts braukt uz Ēģipti (Sharm El Sheih) tad noteikti aplūkojiet šo linku -www.aloosharm.com, kur Jūs varēsiet atrast interesantas idejas un piedāvājumus.

Tātad..

Doties uz Ēģipti izlēmām apmēram mēnesi atpakaļ, bija varianti vai nu Kanāriju salas, vai Ēģipte. Aplūkojām laika ziņas un visas temperatūras un sapratām, ka ja vēlamies doties uz Ēģipti tad tas ir jādara pēc iespējas ātrāk, jo no jūnija/maija beigām tur ir nedaudz pārāk par karstu! Tā kā mēs abi (Es un mana Slovākijas mīlestība Petra) strādājam Gatvikas lidostā, tad par biļetēm īpaši neuztraucāmies. Atradām lētu un tiešām labu viesnīcu caur saiti www.monarch.co.uk tur pēc tam var palasīt cilvēku viedokļus, kuri tur bijuši un tad izvēlēties kuru viesnīcu ņemt. Noteikti nav jēgas ņemt all inclusive (jeb pilnu servisu - brokastis, pusdienas un vakariņas un visādi citādi "bezmaksas" nieki), jo tad Tu būsi piesiets pie tās viesnīcas tikai dēļ maltītes vien. Tur ir tik daudz veikalu, ka no bada tiešām nenomirt

Tātad...

Ielidojām Sharm El Sheih lidostā ap pusnakti, ārā mmmm tāds silts vējiņš, silti (pat karsti, ja ņem vērā, ka mēs tādi ziemeļeiropieši vien esam), tur mūs sagaidīja melni un bārdaini vīri baltos halātos, cimdos un sejas maskās ka Maiklam Džeksonam ar interesantiem instrumentāļiem rokās, kā izrādījās, lai pārbaudītu caur ausīm vai kādam gadījumā nav cūku gripa. Kā izrādījās, tad nevienam nebija vai varbūt tās mērierīces vienkārši nestrādāja tālāk seko pasu kontrole, nekas īpašs, pēc pasu kontroles nākamā pasu kontrole (laikam tā arī jābūt), pēc tam lai tiktu pie somām jāiziet caur " durvīm, kuru nav" (kaut kas līdzīgs hokeja laukumam) pie kurām sēž viens vīrelis un tādā smalkā balstiņā spiedz - passport, passport. Kad parādi savu pasi, tad vīrelis atļauj "iziet" un pavada Tevi ar vārdiem - welcome, welocme jauki tomēr...

Kad esi izgājis pēdējo pārbaudījumu, tad nokļūsti pie savām somām. Un tad sākas..... 1000 un 1 arābs mēģina Tev piedāvāt savus taksometra pakalpojumus (līdz mūsu viesnīcai tas izmaksātu 20Ls), bet mēs laipni atvadāmies paskaidrojot, ka esam pasūtījuši viesnīcas piedāvāto autobusu (1Ls katram). Bet... izrādās, ka autobuss apstāsies vēl dažās viesnīcās pa ceļam, tāpēc jāgaida pārējie pasažieri, kuri ir aizķērušies pasu kontrolē. Sēdējam kādas minūtes 20 tai autobusā gaidīdami, nekā. Tad es saku vadītājam un viņa kolēģim - a cik cilvēkus mēs vēl gaidām? Viņi saka - tikai 2! Ā nu labi, es saku - klau a varbūt viņi ar taksi aizmauca?!!! Šie abi nobijās un saprata, ka es braukšu ar taksi, tāpēc saka – OK, boss, braucam nu braucam uz viesnīcu (apmēram 20 minūšu brauciens), pa ceļam, protams, tiek izlaists viņa draugs pie mājas, kas izrādās otrā kūrorta malā (klients vienmēr pirmajā vietā un klientam vienmēr taisnība). Beidzot esam pie viesnīcas un vadītājs saka paldies, ka nebraucām ar taksi, vēlāk izrādījās, ka tad viņam būtu lielas nepatikšanas no priekšniecības, vēl mēs parakstāmies zem to 2 cilvēku vārdiem, kurus nesagaidījām, ka visi 4 esam nogādāti viesnīcā, lai jau tam džekam nesanāk sūdi :D.

Iečekojamies, čalis, kas strādā recepcijā ir noteikti apkurījies kārtīgi, jo tās acis, tās acis... un smaidiņš un smiekliņi liecina par to visu nu lai jau istabiņa liela ar visu kondicionieri, ledusskapi, tēvē, duša, nu ļoti pieklājīgi un normāli, balkoniņš ar galdiņu un krēsliņu. Super!

1.diena.

Brokastis paēdām un uzzinājām, ka šodien būs slikts laiks - tikai +27 un saule nespīdēs. Paldies, gan jau pietiks ar to pašu :D izdomājām, ka ja jau slikts laiks, tad nav jēgas braukt uz pludmali sauļoties, ejam pastaigāties. Jūra izrādās nav tālu (500 m), bet tā nav piemērota, lai sauļotos vai peldētos.

Pastaigājām pa tuvākajiem veikaliem, pirmā lieta ko nav iespējams nepamanīt ir aptieka (ar krievu burtiem) - apcekas ir uz katra stūra, kā NARVESEN Rīgā, tur var nopirkt krēmus, losjonus un aspirīnu.

Aizgājām līdz Vecpilsētai, redzējām kādās mājās dzīvo vietējie, šausmas! Dažām mājām nebija durvju, varēja redzēt visu kas iekšā... labāk nebūtu skatījies, nopirku lielu arbūzu par laikam 70 santjikiem.

Aizgājām līdz aģentūrai lai nopirktu ceļojumu līdz Kairai un piramīdām (www.aloosharm.com) varianti ir 2 - ar autobusu (prikols - ja prasi cik ilgi ar autobusu viņi saka 5 stundas, patiesībā varbūt pat 9!!!, cena 55Ls) vai ar lidmašīnu (45 minūtes, 155Ls). Izvēlamies ar lidmašīnu, jo no kolēģiem darbā dzirdējām, ka ar autobusu nav vērts, jo nīkstot tās 9 stundas turp, Tu jau tā būsi noguris, ka pēdējais ko Tu vēlies ir valkāties pa muzejiem un piramīdām visu dienu un tad 9 stundas atpakaļ!!! Lidojam nākamajā dienā! Kad esam atpakaļ viesnīcā ir jau vakars plkst. 8, tur kaut kādi vietējie faķīri rāda lētus jokus un trikus. Atceros kad bijām mazāki ar brālēniem laukos siena šķūnī kūleņus metām, varu saderēt no malas tas iespaidīgāk izskatījās nekā šitie sūdainie faķīri :D, bet nu lai jau izklaidē publiku vairāk domāju par nākamo dienu un piramīdām nekā šitiem antiņiem.

2. diena

Celties vajadzēja salīdzinoši agri, lai tiktu uz lidostu, paķērām no recepcijas līdzi ņemamās brokastis, kuras noorganizēja tas džeks Ramy no aģentūras www.aloosharm.com (liels paldies viņam par to), pats mūs sagaidīja pie viesnīcas un aizveda līdz lidostai (viss iekļauts cenā), bet...

Mēs lidojām bez vīzām, jo viņas nevajag, ja Tu uzturies tajā kūrorta pilsētā Sharm El Sheih, bet ja Tu gribi kaut kur izbraukt, tad vajag iegādāties vienu un to izdarīt ir vieglāk par vieglu, lasi tālāk uzmanīgi un uzzināsi. Aizbraucām līdz lidostai un es saku, ka mums tās vīzas jādabū, Ramy saka, ka tā nebūs problēma. Ejam līdz security, viņš man saka - dod es paturēšu Tavu somu, pieskatīšu Tavu meiteni, jo Tev jāiet caur security, lai dabūtu vīzas (apkārt pilns ar "kioskiem" kur tirgo vīzas). Domāju pie velna to somu nebūtu žēl ja pad..stu, bet meiteni gan vēl gribas redzēt, tāpēc saku - kāpēc nevar nopirkt tur, kur citi pērk? Šis saka - Klau, tici man, kad būsi tur kur Tevi aizvedīs, kad pirksi vīzas, nemaksā vairāk kā 15 Ls par katru :D..... Hmmm nu labi mēģināsim. Šis atrod "savējo" apsargu no 15 citiem ar veciem kalašiem bruņotiem mullām. Atvados no Petras un, iespējams, no brīvās pasaules (a ja nu aizved un pārdod verdzībā turku sultānam) un mani aizved cauri "kreisajām" durvīm, blakus stāv rinda vairāk nekā 100 krievu tūristu sakrustojušies ar citu tautību tūristiem, visi noskatās kā mani eskortē kaut kur dziļāk bruņotu vīru pavadībā, labāk nedomāju, ko tie cilvēki par mani padomāja vēl uzmetu pēdējo skatienu Ramy, kurš tur manu somu un Petrai kas stāv bāla blakus nobijusies a vīzas, ai, kā vajag :D ved mani pa gaiteni, kam neredz galu, divi tādi kā pa tēvē rāda no pakistānas teroristu treniņnometnēm. Smiekli man nenāk. Domāju bļin paņems tepat ārā izvedīs nošaus, atstās par barību kraukļiem, vai pelikāniem vai kas viņiem te dzīvo. Kaijas kaut vai. Priekšā durvis, tālāk plaša halle, pāris kioski, kur tirgo vīzas un valūtas maiņas punkts, cilvēku nav, a varbūt, ka tepat nošaus? Nē, aizved mani garām kioskiem, kur tirgoja vīzas, ar katru minūti paliek arvien interesantāk, adrenalīns jau tā sakāpis, ka varētu ar dūrēm pāļus dzīt zemē daudzdzīvokļu māju pamatiem... Domāju, a šitādu ceļojumu ne katrs var piedzīvot, eksotiskas zemes, palmas bļā pieejam pie valūtas maiņas!!!!!! Apsargi apstājas 10 m no turienes, pamanu, ka savādāk šie tiktu noķerti kamerā, kas filmē visu pie maiņas punkta. Prasu viņiem - a ko tagad? Šie māj ar galvu un rāda, lai eju uz maiņas punktu. Pieeju, tur sēž vecs arābs, seja kā krupim, nedaudz pretīgi, bet cilvēks tomēr un dzīvs vēl. Saku - man vajag 2 vīzas pa Ēģipti, šis pamāj ar galvu un saka - es zinu. Domāju, moš pie gaišreģa atveda kļūdas pēc :D šis pamāj ar aci, ka vajadzētu samaksāt no sākuma. Labi, es prasu, cik šitas prieciņš maksā šodien? Viņš paskatās uz mani - 50 Ls. Es saku - a sarunāt lētāk nevar?
Arābs – 45... Es - man teica citur lētāk varot dabūt... Arābs - 40
Es - ne vairāk kā 30 par divām, man tā džeks no aģentūras teica...
Arābs - bļe bļe bļe savā valodā kaut ko dusmīgi nobēra uzmeta vīzas uz galda un paņēma naudu, maksāju ēģiptiešu naudiņās tāpēc paliku gaidīdams atlikumu (apmēram 4 Ls). Viņš uz mani paskatījās ar patiešām ļaunām acīm un indīgi pateica, ka viņam nav naudas izdot atlikumu vai eiro derēs. Es domāju, ka pietiks pārbaudīt nervus viņam un jāpaspēj vēl noķert lidmašīna uz Kairu, tāpēc saku, ka tā nav problēma, derēs. Šis izvelk cigareti aizpīpē, nomet 4 eiro un noņurd kaut ko. Apsargi mani aizved atpakaļ. Ceļu atpakaļ vairs neatceros, jo biju priecīgs, ka viss ir kārtībā. Redzu pa gabalu Petru, tā nabadzīte aiz uztraukuma aizsūtīja Mammai SMS, ka laikam atklājusi tīklu kā Ēģiptē nelegāli tirgo cilvēkus un iespējams, ka es arī esmu to atklājis, jo esot viens no tiem, ko notirgos kaut kur. Tomēr nē, nezāle nenīkst!!!

Laiks ir ievilkts pamatīgi un mums ir jāskrien lai iečekotos uz lidojumu un tad jau mūs atkal garām citai lielai rindai aizved pa taisno uz lidmašīnu. Šoreiz abus un vēl ar somām. Lidojums bija OK, nekas īpašs nenotika.

Esam Kairā. Mums ir teikts, ka mūs sagaidīs mūsu gids (grupa - 8 cilvēki). Tomēr esam tikai 2 un kad izejam cauri visām tām n-tajām pārbaudēm redzam, ka visas citas grupas jau aiziet ar saviem gidiem, bet mēs paliekam tikai 3-atā (Petra, es un vecais uz krēsla aizmigušais arābu apsargs). Tagad es saprotu, kur bija tas āķis, visas tās vadāšanas pa labirintiem utt., smejas par mums - bālģīmjiem! Ko darīt? Skatos, ka man makā aizķēries čeks no aģentūras, a tur telefona numurs, zvanu, saku kas par bēdu, Ramy saka – nē gidam jābūt, es saku, ka laikam tomēr nav gan, šis saka a Jūs izejat ārā! Izejam - tiešām ir! Es prasu, kas tie par jokiem, viņš atbild, ka viņam nav atļaujas tur ieiet (es noklusēju, ka redzēju citus ēģiptiešu gidus, saprotu cik tas viss te oficiāli un ka arī no šitās ekskursijas nodokļi tiks maksāti). Pārējo grupu gaidīt nav jēgas, jo tāda vairs neeksistē, varbūt kāds palika kraukļiem un kaijām par barību varbūt, ka tālāk par ... netika. Tātad mums ir savs privātais gids uz visu dienu, tomēr diena būs izdevusies.

Ierāpjamies mini busiņā ar tādu kondicionieri, ka nožēloju, ka ziemas jakas Anglijā atstājām, tomēr vadītājs, arī cilvēks būdams, ņēma un izslēdza arktisko klimatu un ierubīja normālu mikro klimatu. Nākamās 10 minūtes braucot uz muzeju es domāju, ka man ir divi varianti: -
1.Izlekt no braucoša mini busiņa un nosisties;

2.Triekties ar galvu pret jumtu un nosisties.

Kāpēc? Tāpēc, ka tas gids sāka runāt tādas muļķības (mana sirds ir mūžīga kā okeāns, kā debess mala, kurai nav gala, bezgalīga mīlestība plūst no manis uz Jums mani mīļie ekskursanti, šodien es esmu ar Jums, jo mīlu šo darbu un jūs un zinu, ka mēs paliksim labākie draugi uz mūžu......) skatos uz Petru, viņa tuvu histērijai, turu viņas roku un lieku saprast, ka nemaz jau tik traki nav, tā kā braucam garām kapsētai (un viņas tur ir savādākas), tad, lai novirzītu to trako no tām muļķībām, pārtraucu viņu pusvārdā ar jautājumu, vai tā taisnība, ka Ēģiptē bezpajumtnieki dzīvo kapsētās? Un tad jau cilvēks sāka uzvesties normāli un mums pastāstīja dažus tīri interesantus gabalus, piemēram - ja kamielis, kad mīlējās ar kamieleni pamana, ka cilvēks viņu novēro tad ir divi varianti:
1. mirst kamielis.

2. mirst novērotājs.

Bija jau vēl visādi grāvēji no viņa, neslikti, cilvēkam fantāzija strādāja pamatīgi visu dienu!

Atbraucam līdz Ēģiptes muzejam, jālec ārā no braucoša minibusiņa dzīvā satiksmē, jo šiem nav atļaujas te apstāties (redzu desmitiem citu autobusus ar guļošiem šoferiem iekšā, kuriem noteikti ir atļauja, jo viņi maksā nodokļus). Nopērkam 2 biļetes (gidam nevajag). Esam ārā pie muzeja dārzā. Pilns ar sarkofāgiem, statujām un tūristiem. Fotografējamies dārzā, jo iekšā kamera ienest nevar, tās jāatstāj speciālā kasē apmēram kā Dailes teātrī, kur jānodod mēteļi. Tev par to izsniedz numuriņu. Lielākām grupām kameras tiek samestas kopā vienā spainī (nopietni) vai grozā, skatoties, kas tuvāk. Es ar viltīgu ziņu mobilo (ar 5 pikseļu kameru) atstāju bikšu kabatā. Ejam iekšā. Ēģiptē, sevišķi tūristu objektos un viesnīcās visur ir metāla detektori un bruņoti sargi. Te gids pasaka pirmo homo sapiena pienācīgu lietu - pamanījis, ka es ieslidinu savu mobilo bikšu kabatā, viņš saka, ka labāk, ja Petra to paņems, jo pat, ja tas sūda detektors pīkstēs sargi viņu nepārbaudīs dēļ savas pārliecības, ka sieviete ir zemāk par vīrieti un suni. Ideāli! Tā arī ienesām mobilo ar 5 pikseļu kameru muzejā un vēlāk lidostā 2l ūdens pudeli Petras somiņā :D, pīkstēja un kā vēl tas detektors, pat kvieca nelabā balsī, a apsargi pat nepaskatījās uz viņu man ar pīkstēja, bet man neko neteica, nākamais gāja kaut kāds vietējais un viņam ar pīkstēja, viņu tad arī pārmeklēja. Kopš tā mirkļa es pamanīju, ka Ēģiptē, ja baltais cilvēks iet cauri metāla detektoriem un ja pīkst tad tas ir nekas, bet ja iet vietējais tad ir... rasisms iespējams.

Muzejs tiešām bagātīgs un liels, pēc gida teiktā vajag 6 mēnešus, lai visu apskatītu (vēlāk viņš teica, ka vajag 3 mēnešus). Redzējām tikai labāko no visām bagātībām un ziniet ar to pašu pietika, man jau bija galva tā piebāzta ar informāciju, ka es nezināju vai man ir brīva vieta piramīdām. Pieminēšanas vērta lieta no muzeja bija ... tualetes apmeklējums. Jā, jā! Aizgāju pačurāt, a tur kabīnēs viņiem virs poda vēl duša ietaisīta, jo redz viņi pēc pakakāšanas vienmēr izskalo sev pēcpuses (higiēnas jautājums). To gan es izdomāju nemēģināt, nevar jau zināt, kas pirms tam to šļūteni rokās turējis vai kur viņu ielicis.Izeju no kabīnes tur vietējais jaunais beduīns stāv ar tualetes papīru rokās, tagad saprotu, ka tiešām to lietu kabīnē neredzēju, lai dabūtu papīru jādod sīkaļam bakšiš (dzeramnauda vietējā žargonā), saku, ka man nevajag, jo es te tikai pamīzt atnācu. Nomazgāju rokas a noslaucīt ta nav kur! Ha ha eju vien pie sīkā iedodu viņam sīceni, lai noslaucītu rokas tualetes papīrā maitas gabali izeju ārā skatos viena arābiete tur manu Petru un nelaiž ārā no tualetes. Tā pati problēma, tikai Petrai nav naudas, visa nauda pie manis samaksājām, tā vajadzēja.

Nākamais ekskursijā ir paredzēts ceļojums pa Nīlu buru laivā. Lai tur nokļūtu atkal ir jāizmanto minibusiņa ar lielisko mikro klimatu pakalpojumi. Aizbraucam līdz laivu piestātnei, tur atkal tā bruņotā tūristu policijas patruļa, tiklīdz apstājamies šie hops pagriež stobrus pret busiņu un sāk kliegt (atļaujas ta nav, lai stāvētu arī te). Es priecīgs sēžu un domāju nu bļin tūlīt būs filmas par karu dzīvā realitātē, kā nobērs pāris kārtas pa mums busiņā :D gids atver logu un bļauj savā mēlē kaut ko pretim. Leitnants/kapteinis/seržants ( varbūt, ka majors) nezinu kādas viņiem tur pakāpes nokliedz kaut ko un tūlīt divi citi zemākā pakāpē ieņem laivu piestātnes aizstāvēšanās pozīcijas. Gids atver durvis izkāpj ārā, palīdz mums izrāpties, paejam garām tiem dullajiem ... viss beidzies laimīgi. atkal.

Te kārtējie prikoli - 3 laivas pieejamas, vienai nolūzusi bura, otrai 5 sūces, trešajai burātājs pazudis. Ejam atpakaļ, domāju, man jau to laivu nemaz tik ļoti nevajag, ātrāk pie piramīdām tikt! Busiņs riepām kaucot sen jau ir pazudis. Ejam uz nākamo piestātni, tur mūs ar gidu priekšgalā pasūta d.rst. Arābu laipnībai nav robežu. Ejam divas piestātnes atpakaļ, tomēr gids sarunā laivu. Kad esam laivā viņš sāk dziedāt to savu veco dziesmu par mūžīgo mīlestību, es viņu pārtraucu ar jautājumu – vai ta tiešām Nīlā nav krokodilu :D, tad nākamo stundu mēs pavadījām tiešām jaukā sarunā, viņš gan pirms tam atvainojās, jo domāja, ka mēs esam stulbi angļu tūristi, tad viņš pajautāja vai drīkst runāt atklātu valodu un tiešām, paldies viņam, nākamo dienas daļu mēs izbaudījām kārtīgi, muļķības viņš vairs nerunāja un safočēja mūs tādās bildēs, ka mēs viņam dienas beigās iedevām bagātīgu dzeramnaudu un šoferītim ar burvīgo minibusiņu, kur iekšā bija jauks mikroklimats, arī iedevām dažas naudiņas.

Vēl mums cenā un dienas plānā bija iekļautas pusdienas amerikāņu bistro - hard rock cafē, sūds jebkurā gadījumā, nezinu kāpēc cilvēki tur par viņu tā fano.

Papirusa muzejs, kur čalis mums rādīja kā senie ēģiptieši gatavoja papirusu tūkstošiem gadu atpakaļ, brīdī kad viņš izmantoja preses mašīnu es viņam pajautāju a senajiem ēģiptiešiem tādas nebija, ko viņi darīja? Tad viņš lielām acīm muti vāļā pastāvēja dažus mirkļus un novirzījās no tēmas mēģinot notirgot, kaut ko no muzeja eksponātiem. Tā arī šodien vēl nezinu, kā senie ēģiptieši to visu dabūja gatavu.

Ceļš līdz piramīdām...

Satiksme tur ir ... apbrīnojama. Piemēram, mikriņi kā Rīgā, vienmēr pilni un ir daži pasažieri, kas pieķērušies pie jumta karājās (protams, biļete par to ir jāmaksā), cits no ārpuses durvis aptvēris tik cieši... un iedomājies, ka tas busiņš nesās uz 60 km/h!!! Satiksme tik blīvā kā filmās rāda! Kaskadieri gatavie! Nu, re, braucam mēs savā komfortablajā minibusiņā skatīties piramīdas. tagad iedomājies, ka Tu brauc uz Purčiku no centra, pie Daugavas stadiona, Tu brauc pāri Deglava tiltam un kad esi augšā tiltā Tu redzi mājas, skolas utt., bet Deglava ielas maximas vietā redz 3 piramīdas!!! Tā arī ir Kairā, baigi tika nozagts vēsturiskais moments - biju domājis, ka viņas tuksneša vidū ceļš un mājas apkārt atgādina getliņus vai tumšākos maskačkas rajonus Latgalītes apkārtnē.

Piramīdas... Nu nenormāli iespaidīgi!!! Visu pat nevar iedabūt ne kadrā, ne redzeslokā, jāpaiet konkrēts gabals nostāk. Vienā arī ielīdām 40 m zem zemes, pagrabs kā pagrabs, tik izbūvēts senāk :D vēl jau prikols bija ar to veco beduīnu un viņa kamieli (nē viņi nemīlējās). Gājām garām, šis saka vai negribam pafočēties pie kamieļa (tas viņiem tāds triks - labāk ir teikt nē), protams, ka gribam :D tūlīt kamielis ir nodabūts zemē, nepaspēju pat ieslēgt kameru, kad beduīns Petru ir ietērpis kā arābu skaistuli no 1000 un 1 nakts pasakām. Man jau prātā sāk ieslēgties kalkulators un es zinu, ka šitas triks izmaksās dārgi, tāpēc smaids no sejas pazūd. beduīns man nāk klāt ar kaut kādām lupatām es saku, ka negribu, jo man bail, ka kamielis mani atpazīs kā beduīnu, kas viņu novēroja nu labi kā gribi, šis saka. Pafočēju Petru nu minūtes 2 laikam, atdodam viņam lupatas, es tā nedaudz bezkaunīgi pasaku paldies un mēs sākam iet prom, beduīns saka, ka par šito joku bija jāmaksā (te tas suns aprakts, kāpēc jāsaka nē), es prasu cik tad? Nu tikai Ls10! Es viņam saku, ka Latvijā pat premjer ministra kungs tik daudz nesaņem, kur ta nu Ēģiptē beduīns var saņemt vairāk!? Bla bla bla es Petrai iedodu 25 santīmus ēģiptiešu naudiņās, lai atdod tam šmurgulim, gribēji fočēties - maksā nu! Šis ieraudzījis tādu sīknaudu iekaucās kā vilkacis un gandrīz nomira no triekas, man liekas redzēju, ka pat siekalas pa muti nāca ārā i beduīnam i kamielim. Nācās iedot vēl 25 santjikus un ātri nozust :D

Vēl ļoti nepatika, ka pie sfinksas bija macdonaldi un vēl kaut kāda picērija nu, re, globalizācija un civilizācija ha, ha vēsture satiekas ar mūsdienām.

Bet protams viss izskatās iespaidīgi un ir tā vērts, lai brauktu uz Ēģipti, pārējais viss, ja tiek uztverts kā viņu tradīcijas un ja neņem to īpaši nopietni tad ir OK


Atpakaļceļā nekas pieminēšanas vērts nenotika, ā tikai kārtējais šmurgulis lidostā ar tiem tualetes papīriem par kuriem jāmaksā.

Autors: INTARS LOGINS