. SMILŠU VĒTRA - PIEDZĪVOJUMS & BRĪDINĀJUMI
Ēģiptē ir sācies vējainais laiks, vietējie to sauc par HAMSĪN, tas nozīmē, ka vairāk vai mazāk vējains būs +/- divus mēnešus. Šai laikā parasti notiek smilšu vētras, kas dažreiz visai nopietni ietekmē šīs valsts dzīvi, tai skaitā arī kūrorta un tūristu atpūtu.
Lai saprastu situācijas nopietnību – viens no maniem pagājušās nedēļas piedzīvojumiem:
Tieši pa vidu 3 dienu vētrai, kad debesis ar zemi griezās kopā un Hurghadieši saslēpušies pa mājām, man nācās braukt uz Sakkalu kārtot neatliekamas darīšanas. Ar taustes palīdzību tikām līdz mašīnai (jo muti un acis vaļā turēt nav vēlams – īpaši brīdī, kad tuksneša smiltis ir nevis zem kājām, bet virs tevis, zem tevis un visur tevī, kur vien var ielīst).
Mašīna kā cietoksnis – sēžam un jūtamies drošībā. Izbraukājuši Sakkalas mazās ieliņas un nokārtojuši savus darbiņus, laimīgi braucam ēst brokastis uz iemīļotu ēģiptiešu kafejnīcu. Tā bija viena no manām spīdošām idejām – nelaiž vaļā vecie latviešu niķi – pēc labi padarītā darba, jānosvin. Ja ne savādāk, tad vismaz ar gardām brokastīm.
Brokastis būtu bijušas labas, ja vien mēs līdz tām tiktu, jo piebremzējot pie pēdējā pagrieziena, atskanēja liels "BUMS", tad maziņi "BUMIŅI"... tad vīrs nokliedzās skaidrā ēģiptiešu valodā, ka jālec ārā no mašīnas ... apbrīnojami, bet PAT es sapratu un, visai sievišķīgi paķērusi rokassomiņu, metos ārā .... seko interesantas emocijas – stāvu ielas malā, mana mīļā, melnā, jaukā, šikā un visādāk savādāk foršā mašīnīte stāv zem ķieģeļu kaudzes, vīrs (PALDIES DIEVAM) stāv man blakus, mūsu draugs turpina sēdēt ... ir skaidrs, ka viņš ir zaudējis samaņu un ķieģeļi, nu jau pa vienam, turpina krist. Tad puišu bars, kuri metas (neskatoties, ka ik pa laikam turpina krist ķieģeļi) un izvelk mūsu draugu, aiznes prom .... mums ar ir pārgājis sastingums un mēs pievienojamies glābējiem – draugs sēž (PALDIES DIEVAM, jo es visvairāk baidījos par mugurkaulu) ... īsāk sakot visi dzīvi ... no mašīnas stāvošs kabriolets, bet tas pupu mizas – paldies Dievam visi dzīvi...
Šo "jautro" atgadījumu no manas dzīves es stāstu ne tikai, lai padalītos iespaidos, bet arī, lai brīdinātu – esiet uzmanīgi, ja ir stiprs vējš:
- Centieties nestaigāt pa mazām sānieliņām vai vismaz paskatieties, lai neejat gar jaunceltni, jo "siena" ēģiptiešu izpildījumā nebūt nav "siena" latviešu izpildījumā – to vienkārši Jums var uzpūst virsū. Kā arī skatieties vai netiek piecelti pēdējie stāvi – tā Ēģiptē ir populāra prakse.
- Izvairieties no atpūtas uz ūdens, jo jahtas tieši šajā laikā nogrimst visvairāk. Ja nu nenogrimsiet, tad nekāda īpaša prieka tāpat nebūs – šādos viļņos sašūpo pat visrūdītāko "jūras vilku". Patiesībā, ja Jūs esat svarīgi savai kompānijai, tad stipra vēja laikā, tā Jums nepārdos jūras ekskursijas.
- Līdzvērtīgi ir tuksnesī – no tām arī smilšu vētras laikā būtu jāizvairās, jo situācijās, kad neredz 2 metru attālumā var gadīties daudz neparedzētu un nepatīkamu negadījumu.
Īsāk sakot – esiet uzmanīgi un nenovērtējiet Ēģiptes smilšu vētras pa zemu, kā arī ēku sienu noturīgumu pa augstu.
Informācijas avots:
Ilze Leila Strūberga
Parakstīties uz šo komentāru RSS barotni
