. RAMADANA LABUMS UN ETIĶETE
Gavējot Ramadana mēnesī, muslims izjūt, ka ir viena kopiena, jo ēd un gavē visi vienā laikā. Bagātais labāk izprot nabadzīgā ikdienu. Gavēnis mazina sātana kārdinājuma un intrigu draudus. Ramadana laikā cilvēks vairāk izjūt bailes no Allāha (s.w.t.) dusmām un bailes no Allāha (s.w.t.) apvieno cilvēkus kopienā.
Veselība
Ramadāna laikā katrs muslims uzlabo savu veselību, attīrās no liekā, nomet liekos kilogramus, iemācās sevi kontrolēt.
Pārēšanās nemazina nogavētās dienas sasniegumus, tomēr ir ieteicams ievērot mēru.
О сыны Адама! Облекайтесь в свои украшения при каждой мечети. Ешьте и пейте, но не расточительствуйте, ибо Он не любит расточительных.(7:31)
Pārmērība pati par sevi ir nosodāma, bet ekonomija ir puse no dzīves. Ja cilvēkiem ir kas par daudz, labāk to ir ziedot.
Pravietis (s.a.w.s.) šā gavēņa laikā pirms saullēkta ēda tikai nedaudz ēdiena, lai būtu spēks izturēt dienu un pēc saullēkta ievēroja mērenību, izvairīdamies no pārēšanās.
Pravietis (s.a.w.s.) ir teicis: „... Pietiek Ādama dēlam pāris kumosu ēdiena, pateicoties kuriem viņš spēs uzturēt savus spēkus, bet ja nu ir nepieciešams ēst vairāk, lai trešdaļa no kuņģa ir ēdienam, trešdaļa – dzērienam un trešdaļa – gaisam, lai viegli elpot.” (Ibn Madža)
Pravietis (s.a.w.s.) parasti atgavējot pirms lūgšanas iztika ar nedaudzām datelēm un glāzi ūdens.
Fiziskā līmenī gavēnis iedarbojas uz neirotransmitera – ķīmiskais impulsu raidītājs starp nervu šūnām un sekmē endorfīna – „laimes hormona” izdalīšanos.
Gavēņa laikā cilvēks izlieto sakrāto holesterīnu, kas samazina infarkta risku.
Gavēnis bez garīgā aspekta nav pilnvērtīgs, ja nav dvēseliskās puses, gavēnis var pārvērsties par parastu organisma novājināšanu.
Pravietis (s.a.w.s.) ir teicis: „Cilvēks var nesaņemt no gavēņa neko, izņemot badu un slāpes.” (Ibn Madža)
Suhura – Dieva svētība
Pravietis (s.a.w.s.) ir teicis: „Ēdiet pirms saullēkta, jo suhurā ir Dieva žēlastība”. (Buhari 887 (1923))
Suhura satur divu veidu svētības: šariāta svētība un ķermeņa svētība.
Šariāta svētība nozīmē – cilvēks izpilda Pravieša (s.a.w.s.) noteikto un ņem no viņa piemēru.
Ķermeņa svētība – gavētājs ēd un dzer pirms gavēšanas un tas dod ķermenim spēku izturēt šo pārbaudījumu.
Gavētājam ir jāatturas no ēdiena izdzirdot Fadžr azānu (aicinājumu uz lūgšanas)
Izdzirdot Fadr azānu ir jāpārtrauc suhur (laiks pirms rītausmas Ramadana mēneša laikā, kad muslima var ēst brokastis). Muslims var atļauties vēl ko ieēst, iedzert tikai situācijā, kad ir pārliecināts, ka uz lūgšanu aicina pirms rītausmas. Nav ļaunuma tajā, ja cilvēks kaut ko ieēd vai iedzer azāna laikā, nezinādams, ka ir iestājusies rītausma.
... Ешьте и пейте, пока вы не сможете отличить белую нитку рассвета от черной, а затем поститесь до ночи. ...(2:187)
Neatkarīgi no tā katram ticīgajam ir jāsargā savs gavēnis un jābūt uzmanīgiem, tas nozīmē jāatturas no ēšanas un dzeršanas izdzirdot aicinājumu uz lūgšanu. (Muxammad Ibn Salax Aļ Useimin)
Ir jāsteidzas pabeigt gavēni
Saslja Ibn Sa`da (a.s.) nodod, ka Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Cilvēki nezaudēs augstāko labumu tik ilgi, kamēr nepārtrauks ātri izbeigt gavēni”. (Buhari 903 (1957))
DUA atgavējot
- Es gavēju Tev un es ticu Tev un pārtraucu manu gavēni kopā ar Tevi.
(Allahumma inni Laka sumtu wa bika aamantu wa "ala rizq-IKA aftarthu)
- Slāpes ir aizgājušas, vēnās ir valgme un atlīdzība ir saņemta, ar Allāha palīdzību!
(Dhahabadh-dhama'u WAB-tallatil "uruuqi, wa thabatal arju inshaAllah)
Izlaistās ramadana gavēņa dienas nav ieteicams atlikt
Kompensējošais gavēnis par izlaistām ramadana gavēņa dienām ir vēlams atgavēt uzreiz pēc tam, kad ir pazudis negavēšanas iemesls. Nav ieteicams nepamatoti atlikt gavēņa atgavēšanu, jo cilvēks var saslimt, doties ceļojumā vai nomirt.
Tomēr, ja cilvēks pēc ramadana gavēņa, kurš ir bijis vasarā, atliek kompensējamo gavēni ar nodomu gavēt ziemas periodā, kad dienas ir īsas, tad tas nebūs pareizi un atgavēšana netiks ieskaitīta. (Abdulla Ibn Džibrin)
Abu Saļami (a.s.) nodeva: ”Es esmu dzirdējis, kā Aiša (a.s.) teica: „ Man ir palikušas izlaistas dienas Ramadānā un es varēju tās atgavēt tikai šaban mēnesī”. (Buhari 1849, Muslims 1146)
Ibn Hadžar (a.s.) teica: „No Aišas (a.s.) tiekšanās atgavēt izlaistās Ramadana dienas šaban mēnesī var secināt, ka nedrīkst atstāt negavētās dienas no iepriekšējā Ramadana līdz nākamā Ramadāna sākumam”. (Buhari, 4 (191))
... Allāhs zina labāk ...



