Galvenie ienākumi valsts kasē ienāk no tūrisma, kā arī no muitas nodokļiem (tos iekasē no kuģiem, kuri šķērso Suecas kanālu) un naftas.

Tūrisms ienes valstij aptuveni 6,8 miljardus gadā.

Suecas kanāls 169 km garumā savieno Sarkano jūru ar Vidusjūru. Katrs cauri peldošais kuģis valstij maksā muitas nodevu 10 tūkst $. Ik dienu cauri kanālam izpeld vidēji 50 kuģi, kas ienes valstij aptuveni 3 milj. $ gadā.

Ēģiptei pieder savi Naftas urbumi Sinai Pussalā, Suecā, Aleksandrijā un Sarkanajā jūrā pie Kairas. Rietumu tuksnesī tiek iegūta dabas gāze. Iegūtie naftas produkti tiek eksportēti uz daudzām pasaules valstīm. Naftas urbumi valstij katru gadu ienes 2,5 milj. $

Rūpniecībā galvenos ienākumus ienes kokvilnas ieguve (30,8%), kam seko ķīmiskā rūpniecība (16,1%) un pārtikas produktu rūpniecība (15,7%).

Eksports sastāda 6% no kopējās valsts produkcijas, kas valstij ik gadu ienes 3,25 miljardus $.

Lauksaimniecība sastāda 9% no valsts platības. Ar lauksaimniecību nodarbojas Nīlas upes krastos un Asuānas ielejā dzīvojošie. Kokvilnas audzēšana un eksportēšana dod lielākos ienākumus no lauksaimniecības kopumā. Ēģiptes garšķiedru kokvilna tiek atzīta par labāko visā pasaulē. Vēl tiek audzēti arī rīsi un cukurniedres. Ik gadu valsts eksportē lauksaimniecības produktus 17 milj./$ vērtībā.

Izmantotā literatūra:

Eгипет вчера и сегодня глазами египтянина. Издательство "Sahayo Publishing&Distribution".