Nīlas upes ziemeļdaļa plūst cauri tuksnesim, no Sudānas uz Ēģipti. Tās civilizācija vienmēr bijusi atkarīga no Nīlas. Vairums pilsētu, iedzīvotāju, un vēsturisko apmetņu atrodas Nīlas ielejā. Upe bija kā „dzīvības avots” senajiem Ēģiptes iedzīvotājiem jau akmens laikmetā.

Nīlas ūdeņu radītie un regulārie plūdi radīja lieliskus apstākļus lauksaimniecībai tās ielejā. Katru gadu upe pārplūda, tādā veidā dabīgi uzklājot jaunu māla kārtu augsnei. Nīlas ielejas auglīgā zeme bija radusies tieši no šādām ikgadējām māla kārtām. Plūdi sākās katru gadu jūlijā un beidzās oktobrī. Plūdu diena senāk tika uzskatīta kā jaunā gada sākums un šajā dienā Nīlas ūdeņos tika iemesta jauna skaista meitene, lai iepriecinātu Hapi Dievu. Nīlas ieleju veido arī viegli izskalojami ieži, tāpēc upe nes sev līdzi daudz sīku iežu daļiņu, pa ceļam tos sasmalcinot vēl vairāk un pārvēršot dūņās. Tās nogulsnējas upes lejtecē, veidojot auglīgo augsni.

Nīlas applūšanu veicināja ūdens, kurš radās Abesīniešu kalnos sniega kušanas rezultātā. Izkusušais ūdens satecēja Zilajā Nīlā, bet ūdens no tropiskiem lietiem, centrālajā Āfrikā, piepildīja Balto Nīlu. Trakojošie pavasara ūdeņi Zilajā Nīlā ar spēcīgu straumi plūda uz priekšu un vietā kur tie satikās ar Baltās Nīlas ūdeņiem, straume Baltos Nīlas ūdeņu atmeta atpakaļ, izveidojot dabisku ūdens tilpni, kura appludināja senās Ēģiptes teritoriju.

Nīla bija ļoti bagātīga upe un tajā bija sastopamas vairāk kā 100 dažādas zivju sugas. Tomēr ielejas iedzīvotāji salīdzinoši vēlu uzdrošinājās upē ķert zivis, baidīdamies no Nīlā dzīvojošajiem krokodiliem. Tuksnesis bija bagāts ar savvaļas dzīvniekiem – sākot no bīstamām lauvām līdz mīlīgām antilopēm un gazelēm, kuri nāca pie upes padzerties. Nīlas krastos auga papiruss, kā arī dateļu un kokosa palmas.

Ar laiku senie Ēģiptes iedzīvotāji izveidoja upes krastos laukus, atstājot attekas, lai varētu nolaist lieko ūdeni no saviem laukiem. Šādu kanālu izveidošana palīdzēja regulēt lauku apūdeņošanu, līdz ar to bija iespēja ērti apūdeņot laukus arī tai laikā, kad valdīja sausums. Tādā veidā zemju īpašniekiem izdevās apūdeņot arī augstākos laukus, kuros plūdu laikā ūdens noturējās salīdzinoši īsu laika periodu.

Interesants ir fakts, ka senie Ēģiptes iedzīvotāji paši dzīvoja Nīlas austrumu pusē, bet mirušos glabāja Nīlas rietumu pusē.

Informācijas avoti:

Komentāri (0)

Parakstīties uz šo komentāru RSS barotni