. LIELDIENAS PIRAMĪDU ZEMĒ
Lieldienas ir viens no svarīgākiem kristiešu svētkiem gadā. Ēģiptē pastāv divas reliģijas, viena no tām ir kopti – Ēģiptes izcelsmes kristieši. Pirms arābu iebrukšanas valstī ēģiptieši bija šīs reliģijas pārstāvji, 7. gadsimtā arābi ieviesa islāmu un lielākā daļa pievērsās islāmam un kļuva par musulmaņiem (muslimiem). Kopti kļuva par minoritāti. Mūsdienās šīs reliģijas pārstāvji ir ne tikai Ēģiptē, bet visā pasaulē.
Galvenā koptu atšķirība no pārējiem kristiešiem ir tas, ka tie uzskata, ka Marija ir svētā, kas nozīmē, ka Jēzus ir Dieva un svētās dēls, nevis Dieva un cilvēka dēls.
Ēģiptē olas krāso gan kristieši, gan musulmaņi, jo šis rituāls ir saistīts ar ēģiptiešu svētkiem – ŠAM AN – NESIM. Šo svētku simbolus – krāsainas olas un no mīklas izcepts Nīlas krokodils ir nopērkams jebkurā veikalā.
Koptu Lieldienas Ēģiptē
Lielais gavēnis koptu baznīcā notiek 55 dienas. Šai laikā nedrīkst ēst gaļu, zivis, olas vai piena produktus. Klusajā nedēļā (pēdējā nedēļa pirms svētkiem) kristieši ievēro vēl stingrāku badošanos un pārtiek galvenokārt no dārzeņiem un pupām.
Pūpolsvētdienā baznīca ir dekorēta ar palmām un ziediem. Bērni dod palmu pušķus, kuri ir svētīti ar svēto ūdeni, tos glabā mājās visu gadu.
Klusās nedēļas laikā uz baznīcu iet katru dienu. Svētdienas naktī notiek īpaši reliģiski rituāli līdz pat 3 – 4 rītā. Baznīcu zvani pasludina par Kristus "augšāmcelšanos", zvanu skaņās tiek uzsākts sveču gājiens.
Lieldienu svētdienā kopti dodas ciemos pie radiem un kaimiņiem, pēcpusdienā tiek gatavotas svētku vakariņas.
Lieldienu pirmdiena ir valsts svētku diena, šai dienā tiek svinēti seni pavasara svētki, kurus cilvēki pavada piknikos. Tiek dāvinātas krāsainas olas.
Pareizticīgo Lieldienas Ēģiptē
Uz Ēģipti emigrē ar vien vairāk pareizticīgo, daļa no tiem (galvenokārt sievietes) pievēršas vienai no šīs valsts reliģijām (galvenokārt islāmam), tomēr ir daļa savai reliģijai uzticīgo un tie turpina svinēt un ievērot savas reliģijas likumus arī Ēģiptē.
Kairā jau vairāk kā divus gadus pastāv svētā mocekļa Dimitri Solunski baznīca, Hadaek EĻ Zeitun rajonā. Pagājušajā gadā baznīcu apmeklēja vairāk kā 150 draudzes locekļu. Lielākā daļa no tiem ir no Krievijas reģioniem, Ukrainas, Baltkrievijas un Gruzijas. Pēc Ēģiptē dzīvojošo pareizticīgo lūgumiem tiek plānots atvērt pareizticīgo baznīcas arī Sarkanās jūras kūrortu zonās – Hurgadā un Šarmelšeihā, kur pastāvīgi dzīvo (pēc oficiāliem datiem) 9 – 10 tūkst. šīs reliģijas pārstāvju Aleksandrijā Lieldienu svētkus vada Aleksandrijas un visas Āfrikas patriarhs – Fjodors II.
Informācijas avots:
Parakstīties uz šo komentāru RSS barotni
