Pirmās mūra atdusas vietas. Tika celtas jau pirms Senās Valsts sākuma. Mastaba sastāvēja no apakšzemes kameras, kur novietoja mirušā sarkofāgu, un virsbūves, kas sākumā bija smilšu un akmens šķembu uzbērums, aplikts ar nededzinātiem ķieģeļiem.

Ēkas iekšpusē bija dziļa šahta, kas veda stāvus zemē, kur atradās mūmija- mirušā ķermenis, kas bija speciāli sagatavots ilgai glabāšanai. Uzbērumam blakus bija iežogots pagalms aizlūgumu rituālam. Kad Ēģipte iemācījās būvēt no ķieģeļiem, tad ēka kļuva vizuāli varenāka. Arī pagalma vietā ar laiku radās no ķieģeļiem būvēta slēgta lūgšanu telpa ar upuru altāri.

Vēlāk mastabu uzbūve kļuva komplicētāka, arī lūgšanu telpas paplašinājās, līdz beidzot tās aizņēma vairākas zāles, koridorus un noliktavas. Mastabās sākumā glabāja valdniekus, bet vēlāk arī augstmaņus. Pēc valsts apvienošanas, kad faraonu vara pieauga, viņu vajadzībām cēla iespaidīgākas būves. Pēc 3000.g p. m. ē. tām tika pievērsta ļoti liela uzmanība. To izbūvē ieguldīja milzīgus līdzekļus.

Komentāri (0)

Parakstīties uz šo komentāru RSS barotni