Apģērba Materiāls

Audumus izgatavoja no lina, to novācot tad, kad auga stublājs bija līdz pusei izaudzis, tādā veidā iegūstot smalku un gaisīgu linu. Ja lina stiebrs izauga pilnībā, tad to izmantoja paklāju un virvju gatavošanai. Linu novāca visā auga garumā nesagriežot, tad to iemērca uz vairākām dienām ūdenī un tikai pēc tam sadalīja šķiedrās. Šķiedra klapēja tik ilgi, līdz tās kļuva mīkstas. Vērpēja uztina izklapēto šķiedru uz vārpas un savērpa to smalkā pavedienā. Kad pavediens bija gatavs, ķērās klāt aušanai.

Aušanai izmantoja stelles, kuras izgatavoja no rāmja ar divām sijām un ar 4 mietiņiem piestiprinātu pie zemes. Lai audums būtu balts, to vairākas reizes mazgāja upē vai kanālā, pēc tam skaloja, sita ar akmeni un balināja saulē. Pēc mazgāšanas lina audums bija ļoti saņurcīts, tāpēc to slapju presēja rievotā koka dēlī un tādu sapresētu arī žāvēja.

Audumu sauca par visonu un to nēsāt varēja atļauties tikai faraons, viņa ģimene, kā arī ļoti bagāti augstmaņi. Vispieprasītākās krāsas bija baltā un citas gaišās krāsas. Audumu ornamentos izmantoja ģeometriskas figūras, lotosu, papirusu, palmas, saules starus, kā arī dzīvas būtnes – čūskas, skarabej-vaboles un vanagus ar atvērtiem spārniem. Ēģiptieši pievērsa pastiprinātu uzmanību tam, lai apģērbs vienmēr būtu tīrs.

Sievietes apgērbs

Sievietes ideālais augums - slaida, neizteiktām krūtīm, šauriem gurniem un platiem pleciem. Sieviete ikdienā bija ģērbta šaurā sarafāna, kas liedza spert platu soli, tādēļ sievietes gaita bija lēna un nesteidzīga. Laikam mainoties, sievietes apģērbs īpaši nemainījās, klāt nāca tikai dažādas rotas. Uz pleciem lika platu apkakli, kuru rotāja ar stiklu un dārgakmeņu krellītēm.

Strādnieku apģērbs

Vīrieši nēsāja gurnu apsējus no ādas vai lina, kā arī vienkāršas tunikas tipa kleitas. Gurnu auti bija vienkārši materiāla gabali, kuri tika savilkti ap vidukli. Sievietes – verdzenes bieži vien strādāja kailas.

Turīgu cilvēku apģērbs

Sievietes un vīrieši valkāja garu plisētus apmetņus - kleitas, kuri tika valkāti pa virsu uz krekliem. Ļoti turīgie iedzīvotāji nēsāja platu, plīvojošu apģērbu no baltas vadmalas. Tie rotājās ar zelta juvelierizstrādājumiem un nereti nēsāja puscaurspīdīgu apģērbu.

Sievietes neģērba kleitas pirms nebija nomazgājušās. Pēc mazgāšanos, tās iesmērējās ar dažādām smaržvielām. Uzvilka šauru, pieguļošu kleitu un tai pa virsu vieglu, caurspīdīgu audumu, kura stūri tika sasieti virs krūtīm. Gan sieviešu, gan vīriešu Ikdienas tualetes piederumi bija ķemme, pincete un skuveklis.

Visi vīrieši skuva savus matus, jo valkāja parūkas vai mazas, strīpainas un cieši piegulušas cepurītes. Parūkas tika taisītas no cilvēku matiem un vienmēr bija sasmaržinātas. Svētku reizēs vīrieši nēsāja īpašas parūkas ar sprogainiem matiem.

Juvelierizstrādājumi

Neatkarīgi no tā vai cilvēks bija bagāts vai nabags – tas nēsāja rotas - gredzenus, kaklarotas un auskarus. Rotas tika izgatavotas no zelta vai krāsaina stikla pērlēm. Krelles bija no tirkīza un lazurīta akmeņiem.

Kosmētika

Gan sievietes, gan vīrieši ikdienā lietoja daudz grimu. Saskaņā ar tradīcijām, iekrāsoja acis, uzacis, lūpas un zobus. Acis uzacis un skropstas bija nokrāsotas tumšas ar speciālu pulveri. Vaigus ietonēja sārtus ar okera pulveri. Hennu izmantoja, lai krāsotu matus un nagus. Dažādos krāsu pulverus samaisīja ar eļļu, tādējādi izveidojot krāsu. Sievietes regulāri veica speciālu skaistumkopšanas procedūru, kuru rezultātā tika sasmaržināti viņu mati. Viņas turēja uz galvas konusa veidā sasaldētus taukus ar smaržvielām, tie lēnām kusa un pārklāja matus, tādā veidā tos iesmaržojot.

Apavi

Senās Ēģiptes iedzīvotāji lielākoties staigāja ar basām kājām. Nabadzīgajiem ēģiptiešiem apavu nemaz nebija, jo ne katrs varēja atļauties tos iegādāties. Turīgāki cilvēki sandales nēsāja tikai īpašos nepieciešamības gadījumos, jo bija pierasts iztikt bez tām. Faraons, viņa ģimene un augstmaņi nēsāja apavus, jo to prasīja viņu austais statuss. Sandales pina no palmu šķiedrām un papirusa, retāk no ādas, dažreiz pat no zelta. Tās bija parastas formas, bez apmalēm un kapēm, ar uz augšu ielocītu zoli un pāris plānām stīpiņām. Uz sandaļu zolēm tika zīmēti visdažādākās epizodes no dzīves.

Informācijas avots:

http://www.gipoteza.info/?cat=1