. VIDĒJAIS PERIODS
Ēģiptes valdnieki tika uzskatīti par dieva dēliem un tos sauca par faraoniem, tiem tika piešķirta neierobežota vara. Valstī tika pielūgti dažādi dievi, kuriem tika celtas grandiozas statujas un lieli tempļi. Pēc 2500 g. p.m.ē. Ēģipti piemeklēja ilgstošs sausums. Tas novājināja dievu un faraonu varu, aptuveni trīs gadsimtus valstī notika nekārtības un sacelšanās.
Pakāpeniski varu pārņēma Augšēģiptes faraoni, jo tie mazāk paļāvās uz dieviem un vairāk pievērsa uzmanību situācijas uzlabošanai. Viņi izveidoja sistēmu, kura nodrošināja pārtikas krājumus. Saimniecībā sāka izmantot bronzas darbarīkus, kuri uzlaboja darba efektivitāti, līdz ar to ekonomiskā situācija valstī uzlabojās un situācija stabilizējās. Diemžēl šī labklājības uzlabošana neveicināja valsts izaugsmi – netika attīstīta ārējā tirdzniecība un valsts pakāpeniski atpalika attīstībā, kā arī grima provinciālismā. Valdība nospieda iedzīvotājus zem smagu spaidu darbu un lielu nodokļu sloga, tas atkal veicināja dažādus nemierus. Atkārtotu valsts varas novājināšanos izmantoja Āzijas nomadu tauta – Hiksi un iekaroja Ēģipti. Neskatoties uz to Ēģipte tikai ieguva, jo iekarotāji atnesa jaunus civilizācijas sasniegumus – attīstītāku bronzas tehnoloģiju, ieročus un darbarīkus, ar zirgiem velkamus kaujas ratus. Faraoni izmantoja jaunieguvumus pret pašiem iekarotājiem un 1540. g. p.m.ē. ienaidnieks tika sakauts un Ēģipte atkal tika atgūta un apvienota.
Informācijas avots:
