Priesteru loma valstī

Seno ēģiptiešu pasaulē priesteri bija īpašā cieņā un statusā, tos cienīja un no viņiem baidījās. Viņu viedokli uzklausīja un ņēma vērā no paša nabadzīgākā ēģiptieša līdz pat faraonam. Tomēr nekur tiem nebija tik neierobežota vara un ietekme kā Ēģiptē. Tas bija pateicoties ēģiptiešu bezierunu ticībai dieviem, kā arī priesteru padziļinātām zināšanām dažādās sfērās: maģijā, medicīnā, cilvēku anatomijā un psiholoģijā, matemātikā, ģeometrijā un citās zinātnēs. Faraoniem bija nepieciešama priesteru labvēlība un to zināšanas, tāpēc tie atbrīvoja priesterus no nodokļu maksāšanas un spiedu darbiem.

Kā kļuva par priesteriem

Par priesteri drīkstēja kļūt faraonu iecelti cilvēki vai priesteru mantinieki. Sākotnēji tie tika speciāli apmācīti, lai būtu cienīgi ieņemt savu amatu. Mācības ilga jau no agras bērnības - 4 gadu vecuma, līdz pilngadībai – 20 gadiem. Priesteri darbojās arī kā prasmīgi ārsti, jau faraonu laikos tika veiktas diezgan sarežģītas operācijas, tam bija nepieciešamas zināšanas ķīmijā, cilvēka anatomijā. Faraonu piramīdu celšanu vadīja priesteri, jo tiem bija nepieciešamas padziļinātas zināšanas matemātikā un ģeometrijā. Pateicoties to labajām zināšanām cilvēka psiholoģijā priesteri lieliski pārvaldīja hipnozes pamatus. Tie ļoti labi pārzināja astroloģiju un ēģiptieši bija tie, kuri izgudroja kalendāru.

Ja sākumā Ēģiptē bija tikai pāris simtu dieva kalpu, tad pēc pāris gadsimtiem to jau bija vairāki tūkstoši. Tas izskaidrojams ar to, ka ēģiptieši ar vien vairāk pievērsās dieviem. Dievu bija daudz un tiem vajadzēja būvēt arvien vairāk tempļus. Jo ietekmīgāks dievs, jo vairāk tam cēla tempļus. Lai šos tempļus uzturētu labā kārtībā, sekotu nodokļu nomaksai, dievu pielūgšanai, bija vajadzīgs liels skaits dieva kalpu.

Hierarhija

Pēc izskata un vārda bieži vien varēja noteikt – kādam statusam pieder priesteris. Augsti stāvošus priesterus sauca UR (augstais, visaugstākais). Par galvenajiem priesteriem kļuva vadošam kultam piederošie – saules dieva Amona kalpi.

Galveno priesteri – ārstu sauca UR SENU.

Par tempļa saimniecisko pusi rūpējās priesteris – MER, viņa pienākums bija tempļa īpašuma uzskaite, tempļa lauku pārvaldīšana, produktu sagādāšana un tempļa sagatavošana rituāliem.

Priesteri KHEB HEB bija valsts rakstveži, tiem bija īpašs statuss, jo tie bija vēstures iemūžinātāji, svēto grāmatu glabātāji. Tie atbildēja par bibliotēkas uzturēšanu un papildināšanu. Viņi pierakstīja visu, kas notika valstī, faraonam bija vairāki simti rakstvežu, kuri pierakstīja pavēles, atskaites, vēstules un citus visdažādākos dokumentus. Rakstveži rakstīja tekstus uz faraonu kapenēm, tie pierakstīja maģiskos rituālus un tekstus, lai tos varētu tālāk nodot nākamām paaudzēm.

Priesteris UAB (tīrīgais) atbildēja par tīrību tempļos, apģērbu tīrību un ūdens padevi tempļos.

Priesteris HEM HETER (dieva kalps) lasīja sprediķus un vadīja dievkalpojumus. Viņš atgādināja ticīgiem par dieva likumiem un pienākumiem pret to.

Galveno priesteri/pareģi sauca – UR MAA (galvenais gaišreģis), viņu varēja arī atpazīt pēc apģērba – viņš nēsāja leoparda ādu uz pleciem un leoparda melnie plankumi simbolizēja zvaigznes debesīs. Viņš uzsāka savu darbu ar lūgšanu. Kad viņš izteica pareģojumu – viņa vārdus pierakstīja rakstvedis – HERI CEŠTA (noslēpumu pierakstītājs). UR MAA nebija gaišreģis, viņš nepareģoja nākotni, bet gan izskaidroja jau notikušos atgadījumus un iemeslus, kāpēc dievs tos sūtīja.

Priesteris astronoms - vērotājs bija MER UNNUT (stundu izrīkotājs), bet debesu gaismekļu kustību izskaidroja priesteris – skaidrotājs AMI UNNUT (stundu skaidrotājs). Šie priesteri noteica, vislabvēlīgāko laiku, lai sētu un pļautu, noteica Nīlas pārplūšanas laiku.

Priesteri UR HEKU (dievišķo spēku ieguvušie) spēja nodot šo spēku priekšmetiem, kā arī palīdzēt slimiem, lai izveseļotos.

PER HETER (templī kalpojošie) bija parasti ēģiptieši, kuri apkalpoja templi un templī esošos. Īpaša mierīgo iedzīvotāju klase bija apsardze, tie saucās SAU (pieskatītāji). Viņi apsargāja templi, sargājot tiem bija jālasa īpaši svētie teksti. Tika uzskatīts, ka tā templi pasargāja ne tikai viņi, bet arī dievi.

Maģija

Liela loma tika atvēlēta arī maģijai. Priesteriem tika piedēvēts maģisks spēks, kuru tiem esot devuši dievi. Dieva kalpi izskaidroja sapņus, tie nobūra, sūtīja lāstus un arī no tiem atbrīvoja. Tika veikti daudz un dažādi rituāli visām dzīves situācijām. Priesteri apbūra pretinieka armiju, lai tie nespētu karot, pie tiem griezās pēc palīdzības, ja nedzima dēli, ja raža nebija gana bagāta vai ja neveicās kādā no dzīves sfērām.

Pienākumi

Seno laiku dievu kalpiem dievu pielūgšana un rūpes par to slavināšanu bija tikai otrā plānā. Pirmajā vietā bija kārtības uzturēšana sabiedrībā, viņi sekoja valsts attīstībai, ekonomikai un politiskai administrācijai. Priesteri bija tie, kuri izveidoja speciālu mehānismu, kurš uzturēja hierarhiju, sabiedrības pakļāvību un nodotu kultūras tradīcijas nākamām paaudzēm. Galvenais valsts priesteris bija faraons, tomēr praktiski faraons galvenā priestera uzdevumus nodeva nākamiem dieva kalpiem. Faraona pienākumi aprobežojās tikai ar dievišķu rituālu izpildīšanu un tempļu iesvētīšanu.

Izskats

Neskatoties uz priesteru statusu, arī tiem bija jāievēro savi noteikumi un aizliegumi. Starp priesteriem valdīja hierarhija. Atkarībā no vietas, tam bija attiecīgi jāuzvedas un jāizskatās. Priesteri bija dieva kalpi, lai būtu dieviem tuvāk, viņi mazgājās vairākas reizes dienā un noskuva visu apmatojumu uz ķermeņa. Tie tika apgraizīti, lai uzturētu tīrību. Viņi nedrīkstēja nēsāt vilnas apģērbu un ādas sandales, jo tās skaitījās netīras. Amona priesteri valkāja leoparda ādu uz pleciem. Viņi nedrīkstēja ēst arī zivi.

Priesteru uzvara

Ēģiptes Faraoni baidījās, ka tiem atņems troni. Faraons Amenhoteps IV riskēja mazināt priesteru varu un pasludināja tikai vienu dievu. Viņš pat nomainīja savu vārdu no Amenhotepa uz Ehnatonu. Pārējo dievu kalpi bija nemierā ar jauno lēmumu, jo tie zaudēja varu. Ehnatona jaunie likumi un valdīšana ātri vien beidzās, jo viņš mira noslēpumainā nāvē. Viņam arī nebija dēlu, tāpēc troni ieguva viņa znots – Tutanhatons, kurš tobrīd vēl bija tikai 10 gadus jauns zēns. Dieva kalpi ar nepilngadīga faraona rokām, vadīja valsti. Rezultātā Tutanhatons izmainīja savu vārdu uz Tutanhmonu, atcēla Ehnatona pavēles un Ēģiptes priesteri atkal atguva iepriekšējo varu un ietekmi.